Tā gadās. Drošībai gādātais nobiedē ciemiņu.Mantojot no tantes dzīvokli Bauskā, vidzemniece Nadīna nebija sajūsmā. Šauro, krēslaino vienistabnieku 60. gados būvētā «hruščovkā» pārdot būs grūti, viņa domāja, braucot uz Bausku. Dzīvoklis novēlētsMammas māsa pāris gadu bija dzīvojusi Nadīnas ģimenē. Viņa tā arī neapprecējās, Otrajā pasaules karā zaudējusi pirmo mīlestību. Ar savu vientulību Almiņa bija saradusi, daudz lasīja, adīja, tamborēja, izšuva un strādāja citus rokdarbus. Pēc neveiksmīga kritiena un gūžas operācijas radiniece ikdienā bez palīga nevarēja iztikt. Nadīnai viņa patika, arī vīrs neiebilda, turklāt kopš meitas studēja, netālu no Madonas uzceltajā mājā vietas pietika.Bauskas dzīvokli ar visām mēbelēm tante līdz šim bija izīrējusi. Gandrīz vienlaikus notika tā, ka Almiņa devās uz mūža mājām, bet īrnieks posās strādāt pie brāļa uz Īriju. Nadīna bija Almas vienīgā radiniece, kurai tante, jau uz Madonu pārceļoties, dzīvokli bija novēlējusi mantojumā.Varbūt dēlis čīkst?Atslēdzot mājokļa durvis piektajā stāvā, Nadīna jutās pārsteigta. Nebija iedomājusies, ka īrnieks istabu būs jauki izremontējis, turklāt sienas siltinājis no iekšpuses. Mēbeles vecas, bet iekārtojums mājīgs, turklāt izvācoties miteklis sakopts. Virtuvīte prasījās pēc uzlabojumiem, bet par to Nadīna galvu nelauzīja. Ģimenē bija nolemts, ka mantojums jāpārdod. Ja tas izdosies, lai jaunais īpašnieks gādā par savām ērtībām.Atlaidusies tantes dīvānā, mantiniece nobrīnījās, ka pat televizors strādā, un nemanīja, kā bija iesnaudusies pēc garā brauciena. Pamodināja tāds kā pīkstiens… Uzrāvusies no miega, viņa bažīgi lūkojās apkārt. Sliktākais varētu būt pele, no tām Nadīnai bija traki bail. Tiklīdz viņa pakustējās, pīkstiens atskanēja vēlreiz. Pārdesmit minūšu bija klusums, bet, kad Nadīna devās uz virtuvi uzvārīt ūdeni, atskanēja vairāki «pī». Izkāpusi no priekšnamā atrastajām tantes čībām, viņa apskatīja zoli. Būtu kāds jocīgs materiāls? Kājavu rokā turot, viņa sadzirdēja kārtējo «pī»…Gandrīz vai jādomā, ka tantes dzīvoklī ir mājas gariņš. Viss, Nadīna zvanīja vīram, vaicājot padomu. Viņš prātuļoja, ka skaņu varētu radīt, piemēram, ventilācijas šahtā iekritis putniņš, varbūt kāds grīdas dēlis čīkst, bet varbūt sieva sākusi dzirdēt balsis…Atceras sarunuIstabā bija ienākusi krēsla, un reizē ar kārtējo pīkstu Nadīna pamanīja sīku gaismas uzplaiksnījumu pie griestiem. Jāņtārpiņš, nu kādas muļķības!? Sameklējusi ķeblīti, viņa pakāpās un gandrīz nokrita – pustumsā bija skaidri redzams, ka pīkstiens un gaisma tiešām nāca no augšas. Zīme no debesīm?Rokām trīcot, Nadīna beidzot ieslēdza griestu lampu un līdzās tai pamanīja baltai apakštasītei līdzīgu priekšmetu. Beidzot viņa atcerējās tantes telefonsarunu ar īrnieku. Viņš sienas apšuvis ar siltinošām plāksnēm no viegli degoša materiāla. Tāpēc brīdinājis tanti, ka uzstādījis dūmu detektoru. Ierīces darbību nodrošina akumulators, kura enerģija acīmredzot izsīkusi. Tāpēc nabags pīkstēja pēc palīdzības līdzīgi kā mobilais tālrunis, brīdinot par izlādēšanos.Noskrūvējusi mulsinošo daiktu no pamatnes, Nadīna atviegloti nopūtās. Miers, klusums un nekādu mājas garu, peļu vai citu zvēru.
