Par marta pirmo nedēļu stāsta EGONS STRAZDIŅŠ, servisa vadītājs un dejotājs.– Tāds pavasaris, kāds šogad, mani nemaz neiepriecina. Man ļoti patīk slēpot, šoziem esmu bijis vairākos Latvijas kalnos un jauki izslēpojies. Labprāt padzīvotu vēl ziemā un paslēpotu. Šis slapjais, dubļainais un vēsais pavasaris mani nemaz neuzrunā. Kad viss būs skaisti sazaļojis un kļūs siltāks, tad būs pavisam cita lieta. Pagājušajā nedēļā bija pavasara svētki – Sieviešu diena. Īpašu jūsmu man šie svētki neizraisa, tomēr pienākumu izpildīju. Darbā, īstā vīriešu kolektīvā, ar ziediem sveicām savas četras dāmas. 8. martā bija deju kopas mēģinājums, svinēšana bija nedaudz jautrāka. Bija ziedi, kūka un šampanietis, tomēr aizvadījām nopietnu mēģinājumu. Svētdien Īslīces kultūras namā notika deju skate, tai cītīgi gatavojāmies, mēģinājumos nedēļas laikā tikāmies trīs reizes. Dejošana manī rada tādu pašu adrenalīnu kā nobrauciens ar slēpēm no kalna. Īpaši foršas ir sajūtas, kad nodejots skatē. Tad parasti visi sasparojas, dejošana ir lieliska, īsti laba sajūta. Tas laikam ir galvenais iemesls, kādēļ man patīk dejot. Man dzīvoklis ir Bauskā, strādāju Rīgā, ik dienu stunda aiziet ceļā uz un no darba. Nogurdinoši dažreiz ir mājās braucieni. Tomēr braucu ar mašīnu, nevis ar autobusu, ietaupu laiku.Šobrīd dzīvoju viens, tas arī ietekmē manu ikdienu. Pats nosaku savu vakara ritmu. Televīzijā seriālus skatos maz, ja nu kādu «krimiķi» vai izziņas raidījumu «Discovery» kanālā. Ikdienā pats gatavoju ēdienu, neesmu izcils kulinārs, bet pusfabrikātus arī nepērku. Viss, ko uztaisu, ir manis paša veikums. Pagājušajā nedēļā padevās dikti garšīga soļanka. Esmu pozitīvi noskaņots trīsdesmitgadnieks, kuram nav, par ko gausties.
