Beidzot Latvija nonākusi līdz tā sauktajam sākumdeklarēšanās procesam – līdz 1. jūnijam visiem pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem pieder likumā noteiktais minimums naudas vai mantas, jāiesniedz deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā.Lietpratēji visai sasteigti pieņemtajā likumā par mantiskā stāvokļa deklarēšanu saredz klupšanas akmeņus, kas var neļaut labi domātajam solim kļūt par skaidru atskaites punktu ienākumu legalizēšanai.Izmantos reģistrētās ziņasLielas skaidrības par deklarāciju iesniegšanu pagaidām nav. «Bauskas Dzīve» saņēmusi jautājumus no pensionāriem, vai viņiem jādeklarē vienīgais īpašumā esošais dzīvoklis.Lai arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) neskaidros jautājumus iesaka labāk precizēt individuāli, īsi var teikt, ka deklarācijas nav jāsniedz tiem, kuru īpašumi vai uzkrājumi nesasniedz noteikto desmit tūkstoš latu ekvivalentu. Tomēr ir nianses – ja vienīgais piederošais vērtīgākais dzīvoklis jau reģistrēts Zemesgrāmatā, par tā deklarēšanu nav īpaši jārūpējas. Uzraugi izmantos visas legālās datubāzes, kurās fiksēti nekustamo īpašumu, zemes, jūras un gaisa transportlīdzekļu saimnieki.VID sabiedrisko attiecību daļā skaidro – ja pensionāram piederošais dzīvoklis ir reģistrēts Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā un persona neatbilst citiem Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem, tad mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāiesniedz.Sola atbildes zemniekiemĪsti droši par to, kā deklarēt pašu un saimniecību izmantotos ražošanas līdzekļus, transporta vienības un vērtīgos ganāmpulkus, nav arī zemnieki. Tā kā viņu uzdotie jautājumi prasa dziļāku izpēti, VID solījies atbildēt dažu dienu laikā.Deklarācijas jāiesniedz eksotisku dzīvnieku saimniekiem, ja viņu mīluļa vērtība pēc pašu ieskatiem pārsniedz desmit tūkstoš latu. Būtiski, ka jādeklarē arī minētā apjoma parādsaistības.Eksperti gan norāda vairākus klupšanas akmeņus, kas var liegt labi domātajai sākumdeklarēšanai kļūt par atskaites punktu ienākumu legalizēšanā. Viens aspekts ir šī soļa novilcināšana jau kopš 90. gadu sākuma, iespējams, ļaujot pie varas esošajiem ne īsti ētiskā ceļā uzkrāt ievērojamu mantu.Trūkst sistēmasOrganizācijas «Providus» korupcijas un labas pārvaldības eksperts Valts Kalniņš kā nepilnību norāda tikai administratīvo atbildību, kas draud par nepilnīgu deklarāciju vai deklarējamās skaidrās naudas neieskaitīšanu bankā, un turīgiem cilvēkiem niecīgo 250 – 500 latu sodu. Turklāt pārkāpuma noilgums ir viens gads. «Ja VID gada laikā to nepārbauda, atbildība vispār neiestājas,» secina V. Kalniņš, piebilstot, ka tas ļauj apzināti izvairīties no deklarēšanas bez jūtamām sekām.Nav arī sistēmas, kā banka ziņo par ieskaitītajiem deklarētajiem līdzekļiem. Likuma pirmajā versijā bija paredzēta prasība pierādīt jebkuras iepriekš nedeklarētas naudas summas iegūšanas legalitāti, proti, tā sauktā legālā prezumpcija. Taču apspriešanas gaitā Saeimā šī prasība ir pazudusi.«Otra nesaprātīga prasība ir tā, ka jādeklarē mantiskais stāvoklis 31. decembrī, bet skaidrā nauda jāieskaita bankā 1. jūnijā,» vērtē eksperts, «tas grauj sākumdeklarēšanās jēgu, jo var teikt, ka skaidrā nauda bija, bet tagad jau aizdota, iztērēta utt. Turklāt 1. jūnijā varu paņemt no bankas un ieskaitīt kontā citu naudu. Tas šo lietu padara absurdu.»Jēgu mantas deklarēšanai atņem arī apstāklis, ka VID pēc likuma drīkst auditēt fizisko personu par laiku ne ilgāk kā trīs gadu pagātnē. Tātad šī deklarācija pēc trijiem gadiem kā sākumpunkts vairs nebūs derīga. Vairākumā valstu ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarācija ir regulāra lieta, norāda V. Kalniņš. Sarunā deputāti atzinuši, ka īsti labi šajā jomā viss izdevies nav, taču neesot manāms, ka grasītos ko uzlabot. Mantiskā stāvokļa deklarācija jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai rezidentiemja viņiem Latvijā pieder nekustamais īpašums, kapitāla daļas vai finanšu instrumenti, kas pārsniedz 10 000 latu vērtību;ja viņiem ārvalstīs pieder nekustamais īpašums, kapitāla daļas, finanšu instrumenti vai transportlīdzeklis, ieskaitot tādu īpašumu, kuram īpašuma tiesības nav nostiprinātas;ja viņu skaidras un bezskaidras naudas naudas uzkrājumu summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latu;ja viņu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanai uzkrāto līdzekļu kopsumma Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latu;ja viņiem Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksātas parādsaistības, kuras pārsniedz 10 000 latu;ja persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus, kuru kopsumma pārsniedz 10 000 latu;ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpašums, kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu;ja persona ir patiesais labuma guvējs no citam piederošām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja to kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu.Mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz par īpašumiem, kas reģistrēti:Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā;Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē. UZZIŅAI VID informatīvais tālrunis – 1898,var uzdot jautājumus VID mājaslapā,klātienē – VID klientu apkalpošanas centros. Avots: VID
