Dzimšanas dienu nav pieņemts atcelt, pārcelt vai aizvietot. Tā ir tad, kad tā ir. Tas attiecas arī uz 16. martu. Par Latviešu leģiona atceres dienu 16. martu noteica Beļģijā izveidotā «Daugavas Vanagu» organizācija jau 1952. gadā Cedelghemas karagūstekņu nometnē. To atklāti atzīmēja latvieši citviet pasaulē, bet Latvijā to nācās darīt paslepeni arī tiem, kuru likteņus tiešā veidā bija skārusi mobilizācija vācu armijā Otrā pasaules karā.Latvijā 16. martu pirmoreiz atzīmēja 1989. gadā, kad Brāļu kapos sapulcējās bijušie leģionāri, bet viņus izgaiņāja padomju milicija. Tomēr kopš tā laika 16. martā notiek dievkalpojums Doma baznīcā, leģionāru gājiens līdz Brīvības piemineklim. Ar Saeimas 1998. gada 17. jūnija lēmumu šis datums pat bija noteikts par latviešu karavīru atceres dienu, bet 2000. gadā tās oficiālais statuss tika atcelts.Tie, kuru biogrāfijā ir bijis Latviešu leģions, savu rūgto biķeri ir izdzēruši. Būtu muļķīgi izlikties, ka nekas tāds ar daudziem no mums nav noticis, novērsties un nepieminēt šo sāpīgo lappusi Latvijas vēsturē.
