Nesen
darba pienākumus pildīju Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras
vidusskolā. Tur kopā ar kolēģi veidojām publikāciju par šī gada
topošajiem absolventiem.
Pabeidzot
uzdevumu, vairākas 12. klases audzēknes lūdza uzkavēties,…Pabeidzot
…
Pabeidzot
uzdevumu, vairākas 12. klases audzēknes lūdza uzkavēties, viņas
gribot ko teikt par audzinātāju. Samulsums ieilga… Kad sirds
pilna mīlestības un pateicības, grūti atrast īstos
vārdus.
Valda Bičkova divpadsmitos audzina
kopš 5. klases. Pedagoģe ir labestīga, sirsnīga un mīļa. Viņa pret
audzēkņiem izturas kā pret saviem bērniem – ik svētkos katram
sarūpē mazu dāvaniņu, atceras dzimšanas un vārda dienās. Skolotāja
māca pragmatisku priekšmetu – matemātiku, bet pati ir ļoti
emocionāla un jūtīga. Audzēkņiem visādi ejot šajā priekšmetā, bet
pasniedzēja cenšas «vilkt» – pat sestdienās ir
mācījusi.
Sarunā pieskārāmies dzīves skarbajai
pusei – ne visiem pašlaik iet viegli. Dzīve Uzvarā, līdzīgi kā citviet Latvijā, ir pilna
kontrastu. Bērnībā un agrā
jaunībā trūkums un netaisnība ļoti sāp. Materiālās vērtības nav
galvenais, neskatoties uz atšķirībām, esam draudzīga
klase, uzsvēra meitenes. Ja vajadzīgs, klasesbiedri cits
citam izpalīdz. Piemēram, ekskursijai kādam pietrūkst ceļa naudas.
Jaunieši aizdod, samet vajadzīgo summu vai skolotāja aizliek.
Audzinātāja iemācījusi skolēnus noticēt sev un vienmēr
uzmundrinājusi.
Radās iespaids, ka Uzvaras
divpadsmitie ir sirdscilvēki. Ne miņas no jauniešiem bieži
raksturīgās uzspēlētās bravūras. Paldies par to viņu ģimenēm un
skolotājiem. Audzēkņi vēlas turpināt izglītoties dažādās
augstskolās – Latvijas Lauksaimniecības, Rīgas Tehniskajā un Rīgas
Stradiņa universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā un Valsts
policijas koledžā. Kādu sagaida cīņa par savu vietu dzīvē, ārzemēs
pelnot naudu studijām. No sirds vēlu izturēt un nepadoties ceļā uz
mērķi!
