Savus trīs dēlus uz sporta treniņiem Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā aizvedu pati, lai viņiem būtu pēc iespējas mazāk brīvā laika, faktiski – lai viņiem nebūtu brīva laika.Mana vislielākā pateicība treneriem Mārim Bergam, Zintim Alksnim, Uģim Raudam (nu jau mūžībā) un Viktoram Beļikovam Balvos, ka viņi savureiz bija arī tēva vietā – ar padomu, prasīgumu un noteiktību, citreiz ar labestīgu humoru, pat viltību. Regulārie treniņi, nometnes un sacensības jūsu vadībā dēlus izveidoja par jauniem un fiziski stipriem cilvēkiem, katru ar savu raksturu. Tika piepildīts zēnu brīvais laiks, iemācīta neatlaidība, saskarsme un kopība ar sev līdzīgiem un arī atšķirīgiem, norūdīta cīņas griba. Sacensības deva arī panākumus un uzvaras garšu, nekur citur nerodamas piedzīvotās emocijas, publicitāti, atzinību un arī popularitāti līdzaudžu vidū.Paldies trenerēm sievietēm – Ilzei Ladusānei un Ainai Indriksonei! Tā bija pavisam cita dzīves skola – ar treniņnodarbībām Bauskas stadionā un nometnēm ārpus Latvijas, ar sarunām par dzīvi, ar iemācīto tikt pāri grūtumam, darīt arī tad, kad negribi, kad citi izklaidējas. Bez kurnēšanas līdzi uz skolu ik dienu ir stieptas arī smagās sporta somas.Uz sacensībām braucot, sestdienās un svētdienās ir nācies celties agri no rīta, kad klasesbiedri vēl guļ. Vakarā, pārvarot nogurumu, bija vēl jāmācās. Tā tika iegūta prasme plānot savu laiku. Sporta skolas gados mani dēli ieguvuši neaizmirstamus mirkļus un neiemaināmas sportiskās atmiņas visam mūžam. Iegūts lepnums un prieks par savu spēku un varēšanu, gandarījums par komandas saliedētību un uzvarām, tituls «Jaunatnes sporta laureāts». Ļoti stipra ir treniņos dzimusī draudzība. Uzvaras lauri savulaik populārajā Lielās balvas izcīņā. Paldies sporta skolotājam Ivaram Prīsim! Sporta skolā aizvadītie gadi maniem dēliem bija uzvaras mirkļi uz goda pjedestāla – saņemot apbalvojumu un slavenu sportistu, sporta leģendu, rokasspiedienu. Tās ir arī sirdssāpes par negaidītām nejaušībām, nieka neveiksmi distancē pēc gadiem ilgiem treniņiem. Taču arī tās norūda raksturu.Sports devis iespēju apmeklēt citas zemes. Tas stiprinājis patriotismu – kad jāpārstāv valsts starptautiskās vieglatlētikas sacensībās. Tikai žēl, ka tas vienmēr bijis jādara bez formas tērpa valsts krāsās, kas norādītu piederību Latvijai. No puikām izauguši vīri ar labu veselību, kas spēja palīdzēt arī dārza darbos.Ne ar kādām mēra vienībām nav iespējams izmērīt un nosvērt to darbu, to enerģijas un spēka patēriņu, ko ik dienas veic treneri, jo «sporta stiprums ir tam bezgalīgi uzticamajos cilvēkos».Paldies, jūs esat manu dēlu jaunības daļa! Lai jums visiem laba veselība! Lai priecīga un sirsnīga ir ikviena satikšanās ar bijušajiem audzēkņiem pēc gadiem, pēc gadu desmitiem!
