Laikraksta redakcija saņēmusi vēstuli, kas ir sauciens pēc palīdzības.«Esmu izmisumā, jo Mūsas krastu iekarojušas lapsas, precīzāk, aiz Pionieru ielas 33. mājas žoga, kur atradās gāzes būdiņa. Tur redzēju divas kuplastes, spriežot pēc pēdām, tās iekļūst arī mājas pagalmā. Bēdīgākais tas, ka, vakarā izlaižot kaķi ārā savās darīšanās, pēc divu dienu prombūtnes to mājās neesmu sagaidījusi. Tātad kļuvis lapsām par barību. Kur garantija, ka tās nav slimas ar trakumsērgu? Vai tiešām pašvaldība nevar aicināt talkā medniekus, lai viņi tās nomedī? Vai jāgaida, kamēr izplatīsies trakumsērgas epidēmija?»Bauskas novada kārtībnieks Aldonis Buls skaidro, ka lapsas pēdējos gados ir savairojušās un barības meklējumos nāk arī uz pilsētu. Nereti lapsām par barību kļūst mazi dzīvnieki, tostarp arī kaķi. Konkrēti par Mūsas krastu kārtībnieks zina teikt, ka dzīvnieki tur apmetušies uz dzīvi, ierīkojot vairākas alas. Cīnīties ar meža zvēriem apdzīvotās teritorijās esot sarežģīti. «Pilsētā lapsas nedrīkst šaut – tas ir aizliegts ar likumu. Šāda situācija ir visā Eiropā, tomēr ārvalstīs šo jautājumu uztver daudz mierīgāk. Tas, kas regulāri ik gadus tiek darīts Latvijā, lai mazinātu trakumsērgas izplatību, ir vakcīnu izvietošana mežos visā valsts teritorijā,» stāsta A. Buls. Bauskas novada pašvaldībai par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmi «Mežavairogi». Tās pārstāvju atbilde šajā jautājumā bijusi viennozīmīga – lai dzīvnieki dodas, no kurienes atnākuši.Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos un medību jautājumos Māris Vaitekūns pieļāva, ka šajā situācijā varētu likt lamatas, tādējādi iekļaujoties likumdošanā. Taču šādi varētu tikt notverti arī citi dzīvnieki. «Kopumā man liekas, ka šī problēma ir pārāk dramatizēta. Citviet pilsētās ne tikai lapsas, bet arī aļņi, lāči, govis un citas dzīvas radības staigā, un cilvēki neliekas traucēti,» teic M. Vaitekūns. Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldē paskaidroja, ka par saslimšanu ar trakumsērgu liecina dzīvnieka neparasta uzvedība: uzbudinājums, agresivitāte, siekalošanās, saasināta reakcija uz vides kairinājumiem, samazināta apetīte, rīšanas traucējumi, muskuļu paralīze (slimības beigu stadijā). Tomēr slimības sākumstadijā nekādu simptomu var arī nebūt, tādēļ lapsai nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties. Turklāt dzīvnieks var būt tikai vīrusa pārnēsātājs, bet pats ar to neslimot. Savukārt fakts, ka lapsas nākot baroties uz pilsētu, nebūt neliecina par saslimšanu. Tās vienkārši meklē barību. Arī noplukusi spalva varot liecināt par zemādas parazītiem, nevis trakumsērgu. Lai mājdzīvniekus pasargātu no trakumsērgas, jāveic profilaktiskie pasākumi, proti, jāvakcinē pret šo sērgu.
