Šajā vasarā ap 40 tūkstoši dalībnieku no visiem Latvijas nostūriem vienosies dziesmā un dejā, lai kopīgi godinātu latviešu kultūru XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos.Mūsu puses māksliniekiem pavasaris nāk ar smagu darbu un izaicinājumu, jo jāspēj ne tikai demonstrēt mazpilsētas un lauku kolektīvu ieguldījumu kultūras kopšanā, bet arī skatēs jāspēj pārliecināt žūriju, ka mēs esam pelnījuši piedalīties svētkos, tāpat kā Rīgas lielie, profesionālie kolektīvi. 24. februārī Bauskas kultūras centra tautas deju ansamblis (TDA) «Jandāls» kopā ar Latvijas A grupas deju kopām Rīgā izcīnīja iespēju piedalīties deju lieluzvedumā «Tēvu laipas», bet Bauskas un Skaistkalnes pūtēju orķestri 10. martā skatē Tukumā pierādīja, ka svētkiem ir gatavi. Citi dejotāji par svētkiem skatē cīnīsies 14. aprīlī, bet kori – 21. aprīlī.Dziesmu un deju svētku lielākais krāšņums ir vienotība, un bez mazajiem lauku kolektīviem tajos zustu īstā garša. Tomēr mūsu iespējas, salīdzinot ar lielajām pilsētām, ir stipri ierobežotākas, to esmu sapratusi, kopš pati dejoju «Jandālā». Mēs starp Latvijas 32 A grupas kopām esam viens no retajiem lauku kolektīviem rīdzinieku pulkā. Mums ir jāiztiek ar vienu vai labākajā gadījumā diviem mēģinājumiem nedēļā, jo studenti no Rīgas biežāk uz Bausku atbraukt nevar. Astoņas svētku repertuāra dejas mums jāizpilda vienā sastāvā, turpretī Rīgas kolektīviem ir maiņas dejotāji. Arī pūtēju orķestra «Skaistkalne» vadītājs Jānis Kalniņš man piekrīt: «Svētku galveno toni nosaka Rīga, un viņus maz interesē, kas notiek laukos.»Mēs, kultūras mantojuma sargātāji, nesūdzamies, bet gan jūtamies gandarīti, ka, stājoties uz vienas skatuves ar augsta līmeņa profesionāļiem, varam godam pārstāvēt Bauskas vārdu. Uz tikšanos svētkos!
