Eiro valūta ir vienota, tomēr banknotes un monētas katrai valstij atšķiras. Kā lai pārdevējs atpazīst, vai nauda tiešām ir Eiropas Savienības vienotā valūta?– Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis skaidro – ja 9. jūlijā tiks pieņemts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā, tad gada otrajā pusē naudas lietotāji tiks iepazīstināti ar jauno naudu.Tas notiks informācijas kampaņas laikā, valdība vispirms stāstīs par pārejas gaitu. Gada pēdējos mēnešos Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku iedzīvotājus informēs par to, kādas ir eiro monētas un banknotes, kādas ir to drošības pazīmes. Aptauju dati rāda, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ar eiro nav bijusi darīšana, ļoti daudziem jaunā nauda tiešām būs jaunums. «Tāpat kā bija jāpazīst lats – saņemot jāapskata, jāpārliecinās par tā īstumu –, tāpat būs ar eiro no 2014. gada janvāra, ja tiks īstenota valdības stratēģija,» teic M. Grāvītis.Viņš skaidro, ka eiro banknotes visā eirozonā ir vienādas. Savukārt eiro monētām ir vienāda priekšpuse jeb averss, bet atšķirīga aizmugure jeb reverss. M. Grāvītis teic, ka iedzīvotājiem svarīgi ir iegaumēt monētu kopīgo pusi, tāpat kā banknošu izskatu un galvenās drošības pazīmes. Jāpatur prātā, ka uz eiro monētu otras puses ir atšķirīgs katrā eirozonas valstī izraudzīts sižets. Igaunijas eiro monētas rotā valsts kartes kontūra. Kāpēc televīzijas kanāls TV5 nerāda «Kremļa kursantus», lai gan programmā tie bija minēti?– Televīzijas kanāla TV5 mārketinga vadītāja Alīna Šandro paskaidroja, ka pašlaik rit sarunas par tiesībām demonstrēt «Kremļa kursantu» atlikušās sērijas. A. Šandro izteica cerību, ka seriāls zilajā ekrānā varētu atgriezties jau šovasar. Mārketinga speciāliste televīzijas vārdā atvainojas skatītājiem par sagādātajām neērtībām, īslaicīgi pārtraucot demonstrēt daudzu iemīļoto seriālu. Esam sākuši karot ar smēķējošām māmiņām un bērnu klātbūtnē smēķējošiem vecākiem. Bet, manuprāt, jāsāk ar daudzajām skolniecēm, kuras pīpē starpbrīžos pie Bauskas skolām. Kad viņas kļūs par māmiņām, smēķēšana būs sabojājusi gan mātes, gan bērna veselību un atmest netikumu būs gandrīz neiespējami. Kāpēc skolēniem izveidotās smēķēšanas izskaušanas programmas ir tik neefektīvas?– Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Kristīne Zeltiņa paskaidroja – valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartā noteikts, ka vairākos mācību priekšmetos, īpaši sociālajās zinībās, skolēniem ir jāapgūst zināšanas, prasmes un attieksmes par veselīgu dzīvesveidu, kaitīgo ieradumu ietekmi uz veselību un citiem saistītiem jautājumiem.Piemēram, sociālo zinību standarta saturā no 1. līdz 9. klasei ir iekļautas veselības izglītības tēmas, kas dod iespēju skolēniem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes jautājumos par fizisko un garīgo veselību, veselīgu dzīvesveidu, atkarības veidiem, līdzatkarību utt. Pamatprasībās mācību priekšmeta apguvei ir noteikts, ka, beidzot 6. klasi, bērns zina, kas ir apreibinošas vielas, izprot smēķēšanas, arī pasīvās, alkohola un narkotiku ietekmi uz veselību un darba spējām.K. Zeltiņa uzsvēra, ka ikviens skolotājs, plānojot darbu ar konkrētu klasi, var mainīt tēmas apguvei paredzēto laiku. Tāpat pedagogs pats vai kopā ar skolēniem izvēlas apspriešanai konkrētajam vecumposmam vispiemērotākās idejas. Par veselīgu dzīvesveidu un atkarību veidiem skolotāji aicināti runāt arī klases stundās un vecāku sapulcēs.2013. gada februārī 5. un 9. klašu skolēni pildīja Valsts izglītības satura centra izstrādāto diagnosticējošo pārbaudes darbu par veselības izglītības problēmām. Tajā bija jautājumi par veselību veicinošiem paradumiem, atkarību izraisošu vielu ietekmi, veselīgu uzturu. Rezultāti liecina – skolēni ļoti labi apzinās, kāda ir pareiza rīcība, kā kaitīgie ieradumi ietekmē veselību, bet ne vienmēr to ievēro.«Pedagogi ir tikai vieni no izglītotājiem. Ļoti liela loma ir skolēnu ģimenes locekļu paradumiem, vecāku sniegtajai informācijai par smēķēšanas kaitīgumu un rādītajam piemēram. Arī valsts politika mērķtiecīgi tiek virzīta uz to, lai noteiktu aizliegumus smēķēt publiskās vietās un bērnu klātbūtnē, tādējādi nerādot bērniem šo negatīvo paraugu ikdienā,» stāsta IZM pārstāve.Atverot sulu pakas «Tymbark» korķi, visas aizsargplēves jau ir noplēstas. Vai tā ir jābūt?– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Ilze Lejasbuda skaidroja, ka tetrapakām, kurās fasē sulas, ir dažādi korķi. «Ir korķi, kur aizsargplēve ir jānoņem pašam, bet ir tādi, kur aizsargplēve tiek pārgriezta tajā brīdī, kad pagriež korķi. Tetrapakām, kurās tiek pildīta «Tymbark» sula, aizsargplēve tiek pārgriezta tajā brīdī, kad tiek pagriezts korķis,» atklāja PVD pārstāve.
