Sanācis tā – brīvā Latvijā ceļus sabojā. Ko var gribēt, ja kurpnieks tiek par satiksmes vai izglītības ministru? Saka, ka zivis sāk pūt no galvas. Kamēr vadošos amatos būs neprofesionāļi, nekas nemainīsies.Pat skolēni saprot, ka ūdens tek no kalna lejā. Kāpēc mūsu ceļu meistari nezina, ka brauktuves malās jābūt grāvjiem? Pēc pāris gadiem tos aizber ar virskārtas šķembām. Lielceļš tiek bojāts, un tā vidū krājas ūdens.Tā kā šķembas nošķūrē, uz ceļa paliek vien smiltis, un pat pēc neliela lietus ceļi nav izbraucami, jo ūdenim nav, kur notecēt. Kas ir lētāk? Veidot ceļu ar augstāku vidusdaļu vai vest šķembas un bruģēt visu no jauna? Bez vainas nav arī zemnieki. Apstrādājot laukus, tīrums kļūst augstāks par ceļa līmeni. Arot lauku, zemi ar šļūti var savilkt uz tīruma vidu. Ziemā ceļmalās aug sniega vaļņi. Vai esam tik bagāti? Nav, kur likt degvielu, lieki šķūrējot ceļus? Laukos mēnesi pēc pavasara paliem vēl ir ūdens, jo drenu kontrolakas ir izgāztas. Liekas, ka pa Latviju, tāpat kā pa Sūnu ciemu, jāizvadā Laimes lācis.Tagad gaidām, ko Eiropa mums liks darīt sev par labu. Piena kvotas nepiepildītas – sods, pārpildītas – atkal sods. Drīz arī eiro ieviesīs un nebūsim noteicēji savā zemē. Padomāsim!
