Ekonomikas ministrija rosina ieviest nodokli tiem enerģijas ražotājiem, kas saņem valsts subsidēto atbalstu. Tā ietekmē Bauskā maksa par siltumu no 2014. gada varētu pieaugt par 15 procentiem, liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Dāsnā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, informē Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas. «Ja mēs izvirzām mērķi OIK maksājumus saglabāt šī gada līmenī – 1,89 santīmi par kilovatstundu –, tad mūsu aprēķini rāda, ka nepieciešamie līdzekļi šī fonda izveidei un uzturēšanai nozīmē 28,9 miljonus latu nākamgad un attiecīgi 43,86 miljonus latu 2015. gadā, un 50,03 miljonus latu 2016. gadā,» stāsta Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Ābele.
Lai panāktu, ka OIK komponentes izmaksas nepalielinās virs spēkā esošajiem 1,89 santīmiem, EM amatpersonas iesaka veidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura kompensēs patērētājiem OIK pieaugumu.
Ministrija – vieglāko ceļu
Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt a/s «Latvenergo» dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu, informē Elita Rubesa-Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece. Cik noprotams, valdība to uztvēra kā uzbrukumu budžetam. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau jūnijā atzina, ka cerējis sagaidīt citu risinājumu. Ekonomikas ministrija premjera kritiku izpelnījās par to, ka tā nepiedāvā iespēju mazināt OIK izmaksas.
«Es nelolotu pārāk lielu optimismu, ka mēs atteiksimies no mediķu algu celšanas, pedagogu algu celšanas, ceļu remontiem un daudziem citiem jautājumiem, lai daži subsīdiju saņēmēji varētu dzīvot zaļi uz nodokļu maksātāju rēķina. Ministrija, šķiet, ir izvēlējusies iet vieglāko ceļu – nezinām, kā risināt problēmu, uzgrūžam visu nodokļu maksātājam,» tā V. Dombrovskis.
Šķērssubsīdiju dēļ maksa pieaugs
Kā risinājumu fonda finansēšanai EM piedāvā ieviest terminētu subsidētās enerģijas nodokli (SEN), ar kuru apliks valsts sniegto atbalstu subsidētās enerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme – 14 procentu, bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem zemāka – 10 procentu. «SEN veicinās atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu. Ieviešot šīs nodokļa likmes 2014. gadā, tiktu novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem,» minēts EM paziņojumā.
Salīdzinot ar pavisam nesen izskanējušiem paziņojumiem, ka OIK piedāvā atcelt pēc noteikta laika, kā dēļ siltuma enerģijas cena Bauskā pieaugtu pat par 50 procentiem, jaunais risinājums šķiet mērenāks. Šķērssubsīdiju dēļ maksa par siltumu pieaugs 17 pašvaldībās. Vislielākā ietekme – virs 15 procentiem – tiek lēsta Ādažos, Bauskā, Vangažos un Salaspilī. SEN nodokļa likmes plānots ieviest 2014. gadā. Ekonomikas ministrijas amatpersonas uzskata, ka, ņemot vērā prognozējamo dabasgāzes cenas samazināšanos, siltuma maksas pieaugums nebūs ļoti jūtams. Tiesa, dabasgāzes cena, kā liecina uzņēmuma «Latvijas Gāze» mājaslapā publicētie dati, kopš 2013. gada janvāra samazinājusies par aptuveni 7,5 procentiem, kuru ietekme uz siltuma tarifiem ir vēl mazāka.
No paskaidrojumiem nav izprotams, kāpēc SEN nodokļa ierosinātāji ir pārliecināti, ka nodokļa ieviešana nesadārdzinās siltuma un elektrības izmaksas Latvijas mērogā.
Ķeras pie lielajiem
EM 12. jūlijā nāca klajā ar jaunu ideju – samazināt subsīdiju apjomu lielajām termoelektrostacijām (TEC). «Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, arī a/s «Latvenergo» TEC, tiks samazināts, un tādējādi jau no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonu latu gadā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
2012. gadā atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas šīm stacijām bija 61,7 miljoni latu. Tie ir 46 procenti no kopējās atbalsta summas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem.
«Ministrijā izvēlējušies «īsto» laiku problēmu risināšanai – vasarā, kad siltums cilvēkus vēl neuztrauc un lielākā daļa ministrijas darbinieku ir atvaļinājumā. Līdz lēmumu pieņemšanai Ministru kabinets nav nonācis. Lielāka skaidrība varētu būt augustā,» teic SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Viņš atzīst, ka regulāri seko notikumiem varas gaiteņos, bet prognozēt, kādi būs pieņemtie lēmumi un to rezultāts, nevar.
