Vecumnieku novada Valles pagasta brāļu Amtmaņu muzejā «Zvanītāju Bukas» 18. septembrī notika Dzejas dienu sarīkojums «Un nevis laiks jāsapin, bet sevi jāatpin…».
Dzejas dienas šogad ir veltītas Ojāra Vācieša 80 gadu jubilejai. Vallē kupli apmeklētā sarīkojumā dzeju lasīja pazīstamais latviešu literāts Jāzeps Osmanis, piedalījās arī dzejnieces Sarmīte Rode, Aina Pika, Gina Viegliņa-Valliete.
«Dzejolīti iemācījies?»
Sanākušos ar priekšnesumiem priecēja gan Valles vidusskolas skolēni, gan arī pirmsskolas audzēkņi. Aina Vovere, pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» mūzikas skolotāja, ar bērniem bija sagatavojusi vairākas dziesmas.
Muzeju piepildīja bērni – ar ziediem, čalām un ar savu īpašo aizrautību. Negaidīti bija dzirdēt, ka pazīstamo frāzi «Vai tu dzejolīti iemācījies?!», ko parasti velta skolēniem, vairākas personas adresēja kungam gados. Izrādās, uzrunātais ir vietējā Valles amatieru teātra dalībnieks Gunārs Skujevskis, kuru aicināja nolasīt dzejoļus. «Es domāju, ka Dzejas dienas ir ļoti vajadzīgas. It īpaši jaunajai paaudzei – lai mācās, izzina dzeju, iepazīst rakstniekus. Man pašam dzeja ir tuva. Tāpat kā teātra māksla – vēl aizvien spēlēju dramatiskajā kolektīvā,» stāsta G. Skujevskis.
Veltī mazākajiem
Muzeja «Zvanītāju Bukas» vadītāja Dace Anna Paegle sanākušajiem pastāstīja par sadarbību ar dzejnieku J. Osmani. Varēja apskatīt arī viņa gleznu izstādi.
Jāzeps Osmanis ar auditoriju dalījās pārdomās un nolasīja vairākas dzejas rindas, pārsvarā domātas mazajiem klausītājiem. «Viena dzejas nodaļa manā dzīvē ir veltīta manam sirdsdraugam, uzticamajam taksim Rūdim, kas palika māju sargāt,» skolēniem tuvo dzīvnieku tēmu aizskāra dzejnieks. Turpat uz vietas tapa neliels dzejolis «Valle dzejas dienās». «Valle ir ļoti patīkamā vietā. Un patīkami ir šī pasākuma apmeklētāji – reti kad sastopu dzejas lasītājus, kas tiešām jūt līdzi tam, ko lasa,» savu stāstījumu noslēdza J. Osmanis.
Uz sarīkojumu bija ieradusies Valles dzejniece un rakstniece Gina Viegliņa-Valliete. Viņa pastāstīja, ka Dzejas dienu laikā piedalījusies pasākumos Stelpē, Kurmenē, Ķekavā. «Es rakstu gan mazajiem zaķīšiem, gan arī lielajiem lasītājiem. Tas, kādu dzeju izvēlies lasīt pasākumā, ir atkarīgs no klausītājiem. Man līdzi ir dažādi dzejoļi,» tā dzejniece.
Tvert īsto brīdi
Dzejas dienu apmeklētāji – mazākie klausītāji – vēlāk devās uz dzejas radošo nometni, bet pieaugušie ieklausījās atbraukušajās dzejniecēs, kas ne tikai lasīja savus dzejoļus, bet arī pastāstīja, kā tie top.
Kokneses novada Bebru pagastā esošās tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālās muzejmājas vadītāja Sarmīte Rode sanākušos sveica tēlaini: «Es pie jums jūtos tā, it kā visas dienas būtu saules pielijušas.» Dzejniece 2009. gadā publicējusi dzejoļu krājumu «Negaidi no manis tauriņa prieku.»
«Dzejoļi ir dzīves pieredze. Vajag tikai spēju to uzlikt uz papīra. Dzejolītis galvā kā ābols ābelē aug. Briest un briest, un tad, kad ir gatavs, tas krīt, un vienalga, ko tu tajā brīdī dari. Tāpēc vienmēr nēsāju līdzi pildspalvu un pierakstu. Kad īstais brīdis ir garām, to vairs nevar uzlikt uz papīra,» emocionāli un interesanti par saviem pārdzīvojumiem un dzejas tapšanas brīžiem stāstīja Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmu bibliotēkas vadītāja Aina Pika.
Jāzeps Osmanis
Valle dzejas dienās
Ja dzejnieks nepatīkams,
Tad Vallē ir kā ledus hallē.
Ja dzejnieks patīkams,
Tad Vallē ir kā zaļumballē.
