Vislabākās bija tās ar biezo mizu un upeņu garšu, saulainā septembra sestdienā saka fotogrāfe, atstājot Kristīnes un Gata Kužuma vīnogu dārzu Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā.
«Bauskas Dzīve» todien nebija vienīgā apmeklētāja, vēl ap desmit interesentu garšoja dažādās šķirnes, brīnoties par lielumu, krāsu, sulīgumu, saldumu… Un ieguldīto darbu – nieka 2500 kvadrātmetros tepat Latvijā aug 160 dažādas šķirnes, kas dod bagātu ražu no jūlija beigām līdz oktobra sākumam.
MEKLĒ ĪSTĀS
Otrs dārzs veidots Saulainē sadar-bībā ar Aināru Spuru, tajā ir 1800 stā-du. Šoruden novākta raža no 100 stādiem – ap 80 kg ogu, kas saliktas vīnā. «Šogad tā bija pirmā raža, meklējam īstās šķirnes,» skaidro Gatis, palepojoties, ka pērn viņa sarkanvīns Latvijas vīnogu vīna darītāju konkursā ieguvis godalgu.
Šogad Ceraukstē augušās vīnogas izstādē Dabas muzejā apbrīnotas par lielumu – tik varenu nav nevienam citam. Kristīne un Gatis kautrīgi piekrīt, ka ir «vieni no» vīnogu karaļiem Latvijā. «Cik garšīgas!» «Cik lielas!» «Šīs kā veikalā!» Tādi izsaucieni dzirdami no dārza apskatītājiem. «Tirgū neticētu, ka tās Latvijā augušas, tur-klāt šīs ir veselīgas,» priecīgs čaklais audzētājs. Kristīne piebalso – tāpēc sauc cilvēkus skatīties, lai viņi notic, ka ko tik lielu, skaistu un gardu var izaudzēt parastā dārzā.
Gatis ir inovators – kopā ar Ģirtu Miķelsonu ieved šķirnes, kādas Latvijā vēl neaudzē. ‘Moisej’ pagaidām ir vienīgais eksemplārs, šogad kopumā iestādītas 30 jaunas šķirnes. Saim-nieks rāda paša selekcionēto šķirni – tai vēl nav nosaukuma, līdz tam paiet pieci gadi, kamēr veidotājs pilnībā nosaka iegūtās īpašības.
SEVIŠĶĀ IEVELK
Kužuma kolekcijā ir Latvijas selek-cionāru veidojumi, daudz no austrumu kaimiņvalstīm. Gunvalda Vēsmiņa ‘Cīravas agrā’ un ‘Dovga’, kas brīnumsaldas nobriest jūlija beigās un augusta sākumā. Vēlais ‘Čārlijs’, ko var lieliski saglabāt pieliekamajā līdz Ziemassvētkiem. ‘Iļja Muromietis’ – sala izturīga līdz pat 40 grādiem. Sulīgā ‘Elēģija’, pret kuru neviens neesot vienaldzīgs. ‘Muskat TSHA’ esot viena no perspektīvākajām ievestajām šķirnēm. ‘Timur’ – garenas, gardas ogas, ko audzētāji iedēvējuši par «nadziņiem», labāk aug siltumnīcā. ‘Viktors A’, pērn galda vīnogu grupā god-algota šķirne.
Ar nosaukumiem gadās kuriozi – Gatis saucis Kristīnei jaunas šķirnes vārdu ‘Muskat Ņini’. «Pēc tam uz šiltes skatos ‘Muž Skaķina’. Nesadzirdēja!» smejas audzētājs. Izcilu Moldovas vīna šķirni, kas mantota no tēva, iesaukuši par «dzelzsbetonu» pēc milzu izturības, jo īsto vārdu nezina. Tās nesalst, neslimo, pat miltrasa neņem, uzslavē saimnieks.
Gatim vīnogu audzēšana ir hobijs, ko pārņēmis no tēva līdz ar māju un dārzu. Kristīne rāda šķirni ‘Osobij’, kas aizrāvusi vīru. Tā nīkuļojusi pie mājas sienas, bet vienu gadu izcīnījusies ar kupliem ķekariem un gardām ogām. «Kad ieraudzīju, tā aizgāja. Ap 2000. ga-du sāku vākt šķirnes,» atminas audzētājs.
NELIEDZ PADOMU
Kristīne teic, ka tik daudz darba ar vīnogām nemaz neesot. Galvenais – pareizi apgriezt, tad saldākas un raža lielāka. Rudenī dažas šķirnes jāsedz ar egļu zariem, bet vispār «nav nekāda čubināšana», stāsta audzētāja. Daudz Kužumi iemācījušies pašu praksē. Viņi kopj arī rozes, augļu kokus, zemeņu dobes un tirgo vīnogu stādus, bet tikai pavasarī. Rudenī stādīt nav jēgas, jo vīnogas var neieaugt, pārbaudījis Gatis: «Mēs visu esam paši pamēģinājuši audzēt, ko pārdodam citiem. Stāstām un mācām. Mums taču labāk, ja vairāk cilvēku audzē vīnogas.»
Vīnogas ēd ne tikai pašu ģimene, draugi un ciemiņi, bet arī mājdzīvnieki. Taksim Bosim garšo tikai ‘Supaga’ un pliki vīnogu kauliņi, melnraibais Dodžers ēd visu, ko iedod. Vīnogu kauliņi pēc vīna izspiešanas tiks sasmalcināti – tas ir viens no labākajiem dabiskajiem antioksidantiem, neļauj organismā veidoties ļaundabīgām šūnām. Gatis pats pārliecinājies – pēc dažu mēnešu lietošanas augstais holesterīna līmenis samazinājies.
Ziemeļu vīnogas, pateicoties diennakts temperatūras svārstībām, iegūst daudz vērtīgu vielu un īpašību, kādu nav dienvidos augušajām, stāsta Gatis. Vīnogu audzētāji laipni gaidīti ceraukstiešu dārzā, lai nogaršotu un izvēlētos savas īstās šķirnes, teikts mājaslapā vinogustadi.lv.
