Septembrī palikusi nedēļa, ko strādāt, bet par algām skolotājiem nav skaidrības. Pedagoģiskā darba kvalitāti neuzlabo neziņa par darba burtnīcām, jo to iegādei viss vajadzīgais finansējums līdz skolām vēl nav nonācis. Sarūkošais skolēnu skaits sēj nemieru izglītības iestāžu vadītājos – kā nokomplektēt klases, kā nodrošināt skolas pastāvēšanu.
Uz daudzo negāciju fona grūti noticēt Bauskas novada izglītības nodaļas (IN) vadītāja Ģirta Bernauta optimistiskajam paziņojumam, ka viss ir kārtībā: skolas darbam gatavas, bērni mācās, skolotāji strādā, autobusi kursē. Tuvāk iepazīstoties ar mācību iestāžu dzīvi novadā, tomēr jāsecina, ka problēmu pietiek.
Skolēnu skaits sarūk
Bauskas novadā 2. septembrī reģistrēti 3748 izglītojamie. Tas ir par 37 skolēniem mazāk, nekā bija iepriekšējā mācību gada beigās. Šī iemesla dēļ vairākās izglītības iestādēs tiek veidotas apvienotās klases. Bērnu skaita samazināšanās mazāk satrauc sākumskolas klasēs, jo te izglītojamo skaits ir pat nedaudz palielinājies. Taču novada vidusskolās situācija ir dramatiska. Uzvaras vidusskolā 11. klasē ir četri skolēni, Mežotnes internātvidusskolā – trīs. Vaicāts par šo mācību iestāžu turpmāko likteni, Ģ. Bernauts pauž nepārprotamu viedokli – ja tiks ierosināta Uzvaras vidusskolas reorganizācija par pamatskolu, viņš to atbalstīs. Skolas direktore Elita Borkovska ir pielaidīga – ja no šī gada 22 devītklasniekiem vismaz puse neizvēlēsies turpināt mācības vidusskolā, varētu sākt pakāpenisku vidusskolas pārformēšanu par pamatskolu.
Mežotnes internātvidusskolā trijās vidusskolas klasēs mācās tikai 17 jaunieši. Te pēdējos gados ieguldītas prāvas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai, izglītojamiem piedāvā papildu mācību programmas profesionālo iemaņu apguvei. Vienlaikus šeit ir jākalkulē, vai var pastāvēt vidusskola ar 50 audzēkņiem.
Cieš mācību kvalitāte
Darbs apvienotajās klasēs nav vērtējams īsti pozitīvi. Tā ir papildu slodze pedagogam, nav viegli piesaistīt skolēnu savas, nevis otras klases darbam. Skolās problēmu risina dažādi – stundas tiek formāli rakstītas abām klasēm kopā, bet realitātē pedagogs strādā ar vienu klasi, citā stundā – ar otru. Maksāts tiek tikai par vienu darbu.
Ģ. Bernauts skaidro, ka tā ir tikai vienā skolā: «Mūsdienu tehnoloģiju iespējas ļauj pedagogiem izmantot visdažādākos palīgmateriālus, viņi var plānot stundas radoši un daudzpusīgi. Nedomāju, ka darbs apvienotajās klasēs kritiski pazemina mācību vielas apguves kvalitāti.»
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar trim skolu direktoriem, kuri, paužot savu viedokli, vēlējās palikt anonīmi. Viņi atklāj, ka pedagogs apvienotajā klasē strādā ar katru grupu atsevišķi. «Esam jau pieraduši, ka par darbu ne vienmēr mums samaksā. Skolotājam vairāk rūp bērniem labāk iemācīt vielu, īpaši pēdējās klasēs,» atzina kāda direktore. Vadītāji piebilst, ka skolās meklē dažādus veidus, lai pedagogam par dubultdarbu vismaz daļēji samaksātu.
Pārāk daudz gribētāju
Kopumā bērnu skaits sarucis, taču Bauskas sākumskolā visiem vietas nepietiek. «Bauskas Dzīvei» vecāki un kāds vectētiņš sūdzējušies par šaurību. Tas apgrūtinot gan mācību darbu, gan iespējas skolēniem pilnvērtīgi izkustēties starpbrīdī. Ģ. Bernauts skaidro, ka normatīvi par klašu ietilpību nevienā skolā netiek pārkāpti. Vienlaikus viņš atzīst, ka sākumskola ir pārpildīta, īpaša šaurība ir gaiteņos.
«Vecākiem ir tiesības izvēlēties, kurā skolā savu bērnu sūtīt. Nenoliegšu, sākumskolā ir labi pedagoģiskā darba rezultāti, tādēļ arī šī skola kļūst arvien populārāka,» tā Ģ. Bernauts.
Tiek meklēti dažādi varianti, kā telpas paplašināt, piemēram, būvēt skolai ceturto stāvu, piebūvi uz pagalma pusi. Pagaidām reālākais šķiet otrais variants, taču tā īstenošana atkarīga no pašvaldības finansiālajām iespējām. Pilsētas pamatskolā par telpu trūkumu nevar sūdzēties, 2. vidusskolā piepildījums ir optimāls.
Pedagogi noveco
Latvijā 41 procents skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, vēstī portāls ir.lv. Bauskas novadā situācija ir līdzīga, šogad skolās nesāka darbu neviens augstskolu absolvents. Iepriekšējos gados atnākuši viens divi jaunie pedagogi. Tomēr izglītības iestādēs pedagogu netrūkst. Ģ. Bernauts skaidro, ka par kadriem atbild skolu vadītāji: «Ar varu mīļš nekļūsi. Ja jaunieši nenāk strādāt uz skolu, ko mēs varam izdarīt? Skolotājiem vairāk jāmotivē audzēkņi pievērsties pedagoģijai.»
IN metodiķi uzteic izglītības darbinieku augsto profesionālo līmeni. «Mums visi skolotāji ir labi,» apgalvo metodiķe Olita Vulāne. Viņas pārziņā šoruden bija pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesa organizēšana. Dokumenti trešās kvalitātes pakāpes saņemšanai pieņemti no 35 pedagogiem, uz ceturto pakāpi pretendē 37 skolotāji. O. Vulāne atklāj, ka iesniegumu bijis vairāk, taču skolotājiem atteikts, jo ne visiem dokumenti atbilduši prasībām.
Daži skolotāji «Bauskas Dzīvei» apgalvo, ka dokumentu pieņemšana un vērtēšana notikusi bez intereses rast iespēju skolotājiem iegūt augstāku kvalifikāciju un līdz ar to – lielāku atalgojumu. «Šķiet, ministrija norādījusi nepieņemt daudz dokumentu, lai nebūtu lieku izdevumu,» secina kāda direktore. O. Vulāne pārmetumus noraida, skaidrojot, ka rīkojusies atbilstīgi ministrijas sagatavotajai instrukcijai. Ceturtās pakāpes pedagogam jābūt ne tikai zinošam savā jomā, ne tikai ar lielu pieredzi, bet arī jāveicina citu skolotāju tālākizglītošanās.
Nekādu ekskursiju
Izglītības nodaļā šogad nolemts dzelžaini sekot līdzi visu noteikumu un norādījumu prasību izpildei. Skolu direktori saņēmuši nodaļas vadītāja striktu norādi mācību dienās nerīkot ekskursijas, pieredzes apmaiņas braucienus. Ar šo domāts liegt gadu gadiem skolās esošo tradīciju oktobra pirmās nedēļas nogalē pedagogiem doties izbraukumā. Oktobra pirmā svētdiena ir Starptautiskā skolotāju diena, mācību iestādēs to parasti svin piektdien, mainot mācību darbu. 9. vai 12. klašu skolēni dodas vadīt stundas jaunākajās klasēs, pedagogiem organizē citas aktivitātes. Nereti šajā dienā skolēniem ieplāno individuālo darbu, bet skolotāji ir ekskursijā.
«Šāda skolas darba ritma izjaukšana ir nepieļaujama. Es nevaru aizliegt vai atļaut, tomēr par katru gadījumu, ja skolā piektdien, 4. oktobrī, skolēniem netiks nodrošināts mācību darbs, ziņošu Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Likums par šādu rīcību ļauj sodīt izglītības iestāžu vadītāju ar naudas sodu no 50 latiem,» strikts ir Ģ. Bernauts.
Vienpusēja principialitāte
«Bauskas Dzīves» aptaujātie skolu pārstāvji šādu nodaļas ultimātu vērtē kritiski. «Te viņš (Ģ. Bernauts) turas pie burta, bet, kad skolotājiem līdz 20. septembrim nav zināms, kāda būs alga par paveikto darbu, tad nodaļā tikai plāta rokas. Par klases audzināšanu skolotājam apmaksā vienu stundu nedēļā, bet mācību ekskursijā ar skolēniem mēs aizvadām līdz pat astoņām, desmit stundām. Pēc tam mēs savai audzināmajai klasei divus mēnešus varam uzmanību nepievērst? Kur šajā situācijā ir likuma prasības?» pauž kāda pedagoģe.
Ģ. Bernauts taisnojas, ka ar skolotāju algām viss aizkavējies valdības dēļ. Kamēr nav precīzu skaitļu no ministrijas, neko nevar izlemt arī novadā.
Skolās tiek spriests, kā rīkoties. Dažviet plāno pieredzes apmaiņas braucienus, citur šo dienu «noformēs» kā projektu nedēļas individuālās skolēnu aktivitātes. Tiek arī gatavoti atteikumi apskates objektos un muzejos. «Vai mūsu skolotājiem nepienākas pašizglītošanās iespēja Latvijas kultūrvēsturē?» retoriski vaicā kādas skolas direktore.
Uz tā paša grābekļa
Pedagogos neizpratni rada neskaidrības ar darba burtnīcām. Ģ. Bernauts skaidro, ka trūkstošie līdzekļi darba burtnīcu iegādei tiek gaidīti. Taču skolas nekādā gadījumā nedrīkstēja maijā vecākiem izsniegt sarakstus ar iegādājamām lietām, kurā bija minētas darba burtnīcas. «Tas nekas, ka lēmums tika pieņemts jūlijā. Runāts par to tika gadus divus, skolās vajadzēja saprast, kā rīkoties. Žēloties nav pamata arī pedagogiem. Tagad pieejamas dažādas mācību metodes, idejas var aizgūt internetā. Lai tik strādā!» tā Ģ. Bernauts.
Šopavasar izveidotās IN vadītājs norobežojas no kārtējām nepilnībām skolu remontos. Jau atkal uzkāpts uz tā paša pērnā gada grābekļa, proti, iepirkumā uzvarējusi viena firma, kura «sagrābusies» teju visus objektus, taču kapacitāte darbu veikšanai izrādījusies nepietiekama. Vasara nav aizvadīta normālā remontdarbu ritmā, bijusi stresa pilna strādnieku «mētāšana» no viena objekta uz citu, regulāra termiņu neievērošana. Lielu daļu raižu nācies uzņemties skolu vadītājiem.
Ģ. Bernauts skaidro, ka iepirkums noticis, vēl pirms viņš sācis vadīt jaunveidoto nodaļu: «Es ļoti negribētu, lai nākamvasar skolu remontos valdītu tāds haoss kā šogad. Novadā ir idejas šādu problēmu novēršanai. Varētu veidot pašvaldības remontbrigādi, kas izglītības iestādēs strādātu visa gada garumā, lielāko darbu apjomu plānojot vasarā.» Pašlaik remonts vēl rit Uzvaras vidusskolā un bērnudārzā «Zīlīte». Darbus plānots pabeigt līdz novembrim.
Nav mājaslapas
Nodaļas vadītājs noraida atsevišķu izglītības iestāžu pārmetumus par informācijas aprites grūtībām. Likvidējot Izglītības pārvaldi, tika slēgta tās uzturēta interneta vietne. Tā bija ar informāciju bagāta platforma, kurā pedagogi, skolēni, vecāki varēja uzzināt aktualitātes, iegūt informāciju par metodisko apvienību darbu, mācību priekšmetu olimpiādēm. Tagad saziņa kļuvusi grūtāka un laikietilpīgāka. Ģ. Bernauts skaidro, ka savas mājaslapas uzturēšanai IN nav atvēlēts finansējums. Paredzēts, ka Bauskas novadam būs jauna, moderna interneta vietne, kurā sava sadaļa tiks veltīta izglītības jomai. Tās izveide krietni aizkavējusies.
Jautāts par iejušanos jaunajā amatā, Ģ. Bernauts uzteic savu komandu, zinošas un profesionālas metodiķes. Viņu priecē novada skolēnu labie sasniegumi konkursos, olimpiādēs. Vienīgi ir vēlme, lai spējīgo audzēkņu apritē ienāktu jauni. Pašlaik nereti viens un tas pats audzēknis piedalās un gūst panākumus vairākās mācību olimpiādēs un konkursos.
Redakcijas piebilde. Visi uzrunātie skolu direktori un pedagogi lūdza neizpaust viņu vārdus. Saglabāt informācijas avota noslēpumu «Bauskas Dzīvei» nosaka likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».
