Septembris – Dzejas svētku mēnesis. Šī skaistā tradīcija ir un paliek svētki dvēselei, un nevar piekrist tiem, kas apgalvo, ka grāmatas (un kur nu vēl dzeju) nelasa. Dzejas dienu pasākumi notiek, tos apmeklē dzejasmīļi – gan tie, kas klausās, gan tie, kas raksta paši. To nav mazums. Dzejas dienas paceļ mūsu tautu kultūras tautu pulciņā un liek domāt, ka ne tikai Dziesmu svētki mūs vieno un katrs sevi cienošs latvietis ar tiem lepojas, bet arī dzeja kā māsa seko mūzikas pēdās, mūs vieno, ceļ spārnos, un mēs pamatoti ar to varam lepoties. Dzīvojam radošas tautas vidū. Esam bagāti ne ar zeltu vai sudrabu, bet radošu un skaistuma alkstošu dvēseli, jo nav mirusi gara aristokrātija.
To rakstu, lai izteiktu vissirsnīgāko paldies un dāvinātu vislielāko rudens asteru un gladiolu pušķi Dzejas dienu organizatoriem un dalībniekiem Bārbelē Griķmalēju plenērā. Paldies visiem, kas darīja to visu baudāmu, klausāmu un skatāmu, kas radīja dzejas brīnumu. Liels paldies Bārbeles bibliotekārei Brigitai Krauzei par lielisko organizāciju, arī to, ka tradicionāli šajā pasākumā skanēja «dzīvā» mūzika. Skanēja mūzikas pērles, tik liriski un pacilājoši, kādas reti nākas dzirdēt. Par tām ziedi Vecumnieku mūzikas skolas mūziķiem Aigaram Dziļumam un Solvitai Lokai.
Man tie bija dubultsvētki, jo atvēršanas svētkus piedzīvoja mans otrais dzejoļu krājums «Bites piezīmes». Plenēru papildināja gleznu izstāde, kurā bija aplūkojami mani pēdējos gados tapušie ziedu «portreti», kas lieliski papildināja kopējo noskaņu, jo likās, ka pat debesis priecājas, sūtot neticami siltu, saulainu aizejošās vasaras dienu. Paldies visiem, kas dalījās priekā ar mani!
Paldies Jelgavas dzejnieku kluba «Pieskāriens» dalībniekiem: Rasmai Urtānei, Verai Roķei, Aijai Hermanei un Harijam Krūzem. Pateicos Bārbeles dzejas kopas «Dārta» dzejniekiem: Brigitai Kārkliņai, Austrai Ālmanei, Ivaram Kārkliņam un viņa dēliņam, kā arī Ilvai Rozītei!
Paldies visiem klausītājiem, kas pasākumu kuplināja un kāri tvēra dziesmas, dzeju, mūziku un gleznas.
