Sākusies līdzekļu vākšana leģendārā basketbolista Visvalža Eglīša atmiņu krājuma izdošanai. Līdzjutējiem katra slavena sportista atmiņas ir iespēja pašam atgriezties pagātnē, uzzināt, kā gūti panākumi un pārdzīvotas neveiksmes.
Visvalža Eglīša veikums atgādina, ka sportistu par leģendu padara ne tikai viņa sasniegumi, bet arī stāsti par tiem. Arī tagad mums apkārt ir personības, par kuru dzīves gaitām un panākumiem ir vērts stāstīt nākamajām paaudzēm. Piemēram, olimpiete Dace Lina, kuru kritizēja par nepietiekami augstu vietu olimpiādes maratonā. Toties zinātāji viņu apbrīno – 28 gadu vecumā, kas lielākajai daļai sportistu ir karjeras noriets, iedvesmoties no televīzijā redzētām Olimpiskajām spēlēm, sākt skriet un pēc četriem gadiem startēt Londonā… Cik daudzi no mums tā apņemas: «Rīt sākšu skriet. Nu, parīt noteikti…» Pēc mēneša, diviem nekas nav noticis. Dace to tiešām paveica.
Savs stāsts būtu šķēpmetējam Aināram Kovalam – par atzinību, nenovīdību un mēģinājumiem atkal un atkal atkārtot brīdi, kas piedzīvots Pekinā – olimpiādes sudraba medaļu. Leģenda top tepat blakus – Ķeguma trases mālainajos līkumos neveiksmi piedzīvoja blakusvāģu kantētājs Elvijs Mucenieks, bet beigās tomēr izcīnīta blakusvāģu pasaules čempionāta bronzas medaļa. Par spīti traumām, avārijām, kas prasa ļoti daudz spēka, Elvijs gūst prieku no katras sacīkstes. «Cik mums Bauskā ir populāru sporta veidu pasaules čempionu? Zini, būs vēl!» tā sportists par saviem mērķiem.
Leģendas ir jāgodā vienmēr. Ne tikai tad, kad cilvēki gadu desmitiem kā aizgājuši no aktīvā sporta. Tādu nav tikai trīs vai pieci, bet daudz vairāk. Sportiskās neatlaidības, cīņasspara un pozitīvas ietiepības piemēri arī tagad ir tepat līdzās. Cienīsim mūsu sportistus!