Apmēram 50 apmeklētāji 25. septembrī bija ieradušies Bauskā, novada domes zālē, lai uzzinātu par jaunākajām izmaiņām uzņēmējdarbības likumdošanā un atbalsta iespējām jaunajiem komersantiem.
Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs augustā un septembrī organizēja vairākus seminārus Zemgales reģionā, lai informētu par iespējām sākt uzņēmējdarbību, izmantojot arī Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Kā pastāstīja Mairita Pauliņa, Zemgales plānošanas reģiona konsultante ES fondu jautājumos, šāds seminārs bija arī pirms trim gadiem un, tāpat kā šoreiz, raisīja lielu interesi.
Var kaut šodien
«Mans uzdevums ir pastāstīt, kādu uzņēmējdarbības formu jums vajadzētu izvēlēties, lai pēc gada nevajadzētu teikt: «Ai, nevajadzēja man to SIA, vajadzēja IK!»» šādi stāstījumu iesāka Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras lektore.
Pēdējā laikā ir veiktas izmaiņas likumdošanā un uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumos, lai atvieglotu komersantam darbības sākšanu, grāmatvedības kārtošanu un nodokļu maksāšanu. «Gribu iepriecināt – Latvijā ir ļoti viegli sākt saimniecisko darbību, pat pārāk viegli. Tāpēc daudziem uzņēmējiem ir desmitiem sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Vēl vienkāršāk ir reģistrēt saimnieciskās darbības veicēju (SDV), kuru ikdienā sauc par pašnodarbināto. Tas neko nemaksā – varat to izdarīt kaut vai šodien pat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļā. Vienīgi vajadzētu ideju vai plānu, ko jūs vēlaties darīt. Lūdzu – iedrošinieties un sāciet savu saimniecisko darbību! Droši uz priekšu!» tā I. Leibus.
Ja nav alerģijas
Lektore ieteica sākt ar vienkāršāku uzņēmuma modeli – SDV vai individuālo komersantu (IK). «Viegla grāmatvedības kārtošana nozīmē atvieglotas prasības mazajai SIA līdz 25 darbiniekiem. Tomēr jebkurā gadījumā jāapzinās – ja mērķējat uz SIA, vajag profesionālas zināšanas grāmatvedībā. Bez tām gada pārskatu nesagatavosit. Esmu daudz redzējusi cilvēkus, kas paši «velk» SIA un beigās vienalga spiesti atdot dokumentus profesionālam grāmatvedim, kas to visu pārvērš normālā gada pārskatā,» tā I. Leibus.
Likums atļauj SDV un IK daudzos gadījumos kārtot vienkāršā ieraksta grāmatvedību. To varot paveikt ikviens rūpīgs saimnieks. Grūtāk būšot ar gada ienākumu deklarāciju, nodokļu aprēķināšanu, tomēr VID katru gadu notiekot nepieciešamās apmācības. «Ja nav alerģijas pret dokumentiem un žurnāliem, paši varat to darīt,» teic lektore.
Jābūt gataviem
«Jums ir jābūt gataviem maksāt nodokļus. Uzreiz varat izdomāt, ko var vieglāk uzskaitīt – izdevumus vai ieņēmumus. Vieglāk – ieņēmumus. Ar izdevumiem var būt dažādas problēmas – nekvalitatīvi dokumenti, jāuzskaita visi rekvizīti, degvielai vajag ceļazīmes. Ieņēmumus saskaitīt ir daudz vienkāršāk, un ar to pats saimnieks tiek galā,» tā I. Leibus.
«Un tagad – draudzīgi nodokļi. Jums visiem tāds smaids – kā nodokļi var būt draudzīgi? Divējādi – vieglāk aprēķināmi un arī mazāki,» smaida pasniedzēja. Divi no šiem vieglāk maksājamiem nodokļiem ir fiksētais un mikrouzņēmuma nodoklis. Pirmais ir piemērojams individuālajiem komersantiem un nozīmē piecu procentu maksājumu no apgrozījuma. Otrs – mikrouzņēmuma nodoklis – ir deviņi procenti no apgrozījuma. Abās situācijās nav labākā situācija ar sociālo apdrošināšanu – fiksētā nodokļa gadījumā tās nav, bet mikrouzņēmuma nodokļa gadījumā tā parasti ir neliela.
Lektore uzsvēra – ar uzņēmējdarbību sākt nodarboties nav problēmu. Jālasa attiecīgā literatūra, jāpārzina likumdošana, kas attiecas uz uzņēmējdarbības veidu, jāseko līdzi likumu izmaiņām valsts iestāžu bezmaksas semināros, un nepieciešamais pamats uzņēmējdarbības sākšanai jau būs.
Vēlreiz neizvēlēsies
«Uz pasākumu ierados uzzināt, vai ir kādas izmaiņas likumdošanā, un patīkami, ka šoreiz nekā jauna nav. Krīzes laikā bija tā, ka likumi mainījās teju vai pa dienām. Katru gadu valdība uztaisa kādu «stresa šovu» uzņēmējiem ar īpašām izmaiņām. Pašlaik ir iepriecinoša stabilitāte – jau pusgadu nekas nav mainījies,» tā Vecumnieku novada Misas iedzīvotāja Laila Branka, kas ar uzņēmējdarbību nodarbojas savā zemnieku saimniecībā. Viņa atzīst, ka aicināt sākt savu biznesu ir viegli, bet gūt peļņu kādā nozarē vai nodrošināt kaut vai iztiku ir grūti. «Vienreiz tā var pierunāt jauniešus sākt savu biznesu. Bet tad, kad tu zini, kas zem šiem aicinājumiem slēpjas un ko no tevis prasīs, lielākā daļa vēlreiz to neizvēlēsies,» tā L. Branka.
Semināru apmeklēja ne tikai mūsu novadu pārstāvji. Gundars Ceplītis bija ieradies no Jelgavas. «Mācos Banku augstskolā Rīgā, un pašam jau gadu ir uzņēmums. Semināra pirmajā daļā neko jaunu sev neatklāju – ja proti meklēt informāciju internetā, visu to pašu var atrast – kā piereģistrēt uzņēmumu, kā kārtot grāmatvedību. Mani šoreiz vairāk interesē otrā daļa – atbalsta mehānismi jaunajiem uzņēmējiem,» tā jaunietis.
Pretēji viedokļi
«Hipotēku bankas» Jelgavas filiāles aizdevumu nodaļas vadītāja Laura Saulīte informēja par Starta programmu jeb atbalstu pašnodarbinātajiem un uzņēmējdarbības sākšanai. Kopā pieejamas sešas programmas, bet uzņēmējiem iesācējiem interesantākās ir Starta programma, kur var saņemt konsultācijas un aizņēmumu procentu subsīdijas, kā arī Mikrokredītu programma. Tīri teorētiski – ja jums ir laba biznesa ideja, atliek tikai sākt to realizēt.
Tiesa, lai arī kāds būtu atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai, pieredzējušie uzņēmēji pauž viedokli, ka jau nodibināto mazo uzņēmumu atbalsts nākotnē tikai saruks. «Finanšu ministrijas publiskotā darbības programmas «Nodarbinātība un izaugsme» versija radījusi vilšanos un pat vēlmi pamest Latviju, jo esošajiem uzņēmumiem vairs nav paredzēts neviens reāls to darbības atbalsta instruments, kas nodrošinātu attīstību un izaugsmi,» satraukumu pauž nesen izveidotās Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Uldis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka līdz šim lielākā uzņēmēju interese bija par Eiropas Savienības fondu programmām, kuras paredzēja uzņēmumiem iespēju iegādāties iekārtas, lai modernizētu ražošanu un celtu konkurētspēju. Nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam šādas iespējas vairs nebūs. Rezultātā daļa uzņēmēju varētu meklēt iespējas komercdarbībai citās Eiropas Savienības valstīs, kur šāds atbalsts būs pieejams.
