Kā vērtējat valsts budžeta tapšanas procesu? Kā tas ietekmēs iedzīvotāju vajadzības?
Joprojām nepietiekams
SANDRA DROZDOVSKA, SIA «BAUSKAS SLIMNĪCA» FINANŠU un UZSKAITES DAĻAS VADĪTĀJA:
Veselības aprūpē SIA «Bauskas slimnīca» un citām medicīnas iestādēm nav gaidāmas izmaiņas ambulatorā darba finansējumā. Pēc pašreiz pieejamās informācijas finansējums paliek tāds pats kā 2013. gadā. Tas joprojām būs nepietiekams.
Ir iespējams, ka finansējuma apmērā izmaiņas parādās stacionāram – aprūpes nodaļai un steidzamās medicīniskās palīdzības punktam (SMPP). Tiem nākamā gada valsts piešķirtie līdzekļi ir atkarīgi no šī gada apkalpoto pacientu skaita. Pašlaik var izteikt tikai prognozes. Šķiet, ka aprūpes nodaļā apjoms varētu palikt nemainīgs. Arī SMPP joprojām varētu saglabāt augstāko līmeni. To nosaka sniegtās palīdzības apmērs, nepieciešamie resursi, iedzīvotāju skaits, apkalpes teritorija, noslogojums u. c.
Par konkrētu finansējumu varēs spriest janvāra beigās, kad parasti tiek slēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Tad arī būs apkopoti iepriekšējā gada rezultāti.
Tomēr pozitīvas izmaiņas varētu sagaidīt medicīnas darbiniekus. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām ir paredzēts darba algu palielināt par desmit procentiem.
Uz pašvaldību rēķina
JĀNIS KOVALS, VECUMNIEKU NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS:
Šis ir pirmais gads Latvijas valsts vēsturē, kad budžets nav saskaņots ar pašvaldībām. Pašvaldību savienības sarunas ar premjerministru Valdi Dombrovski ir beigušās bez rezultātiem – pašvaldību intereses netika ņemtas vērā. Tāpēc, skatoties no novada viedokļa, budžeta projektu vērtēju ļoti negatīvi.
Pēc pašreizējās budžeta versijas ieguvēji būs mazo algu saņēmēji. Tomēr šī valsts politika – labās ieceres minimālās darba algas, neapliekamā minimuma un «māmiņu algas» paaugstināšanā – tiks īstenota no ienākuma nodokļa, kas veido lielu daļu pašvaldību finansējuma. Kopējais samazinājums uz visām Latvijas pašvaldībām ir apmēram 30 miljoni latu. Tāpēc prasījām, lai paaugstina pašvaldības daļu no iedzīvotāju nodokļu ienākumiem līdz 84 procentiem.
Vecumnieku novadā ir pietiekami daudz darbinieku, kas strādā par minimālo algu. Tas automātiski nozīmē, ka pašvaldībai algām būs jātērē lielākas naudas summas. Pašvaldībai būs mazāk iespēju ieguldīt attīstībā, kvalitatīvi pildīt savas likumā noteiktās saistības. Finanšu ministrija pamato savus aprēķinus ar domu, ka pašvaldību budžets aug līdzi valsts budžetam, bet tas neatbilst reālajai situācijai.
Drošības izjūtas nav
MĀRA GRAUDIŅA, BAUSKAS STARPNOVADU PEDAGOGU ARODORGANIZĀCIJAS VADĪTĀJA:
Pieprasījām, budžetu apspriežot, no valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas ievērot algu paaugstināšanas grafiku, kas tika solīts. Kā arodbiedrība laikus sākām iesniegt priekšlikumus. Tomēr vēl aizvien neredzam reāli iedalīto naudu, kas ļautu domāt, ka solījumi tiks pildīti. Apmierinātības vai drošības izjūtas nav.
Jāatzīst, ka klājas smagi, kā katru gadu, kad tiek pieņemts budžets. Cenšamies panākt, lai izpilda arī to, ko Roberts Ķīlis solīja jau šogad, – nodrošināt pirmsskolas pedagogu algas no valsts budžeta. Šonedēļ notika vēl viena konference, kurā precizējām mūsu prasības.
Tajā pašā laikā šokē šī gada budžeta solījumu pildīšana, kam nav nekāda sakara ar papildu finansējuma piešķiršanu. Līdz 29. septembrim nauda skolotāju atalgojumam netika iedalīta. Tikai algas dienā pedagogi reāli redzēja, par kādu summu strādā, un direktori saprata, kāds būs finansējuma apmērs. Tā ir jomā, kurā gadu no gada nevar panākt nekādus uzlabojumus. Kavēšanās notiek tāpēc, ka ministrija mēneša laikā nevar saskaitīt bērnus Latvijā. Nezinu, kas traucē to izdarīt jau jūnijā.
Pašlaik slēdzam jaunu memorandu, ko sola parakstīt valdība. Tur paredzēts, ka pedagogu algas būs zināmas jau augustā.
