Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) ir gatavs diskutēt par iespēju pensionāriem daļu no sava pensiju otrā līmeņa uzkrājuma novirzīt veselības aprūpei, izriet no amatpersonas paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma”.
Labklājības ministrija (LM) un valdība kopumā neatbalsta ideju ļaut iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu. Kā sacīja Uzulnieks, ja ir vēlme atļaut iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu kaut kādiem mērķiem, tad šis lēmums nedrīkst būt spontāns, bet ir nopietni jāizvērtē, kādas tam varētu būt sekas nākotnē.
Nevajadzētu radīt situāciju, kurā cilvēks izņem savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu un viņa pensijas apmērs līdz ar to samazinās, skaidroja ministrs, vēlāk piebilstot, ka viņam kā labklājības ministram svarīgākais ir, lai cilvēks, kurš aiziet pensijā, saņem iespējami lielāku pensiju.
Pēc Uzulnieka teiktā, ja izvērtējuma rezultātā LM gūs pārliecību, ka cilvēks pēc aiziešanas pensijā daļu no sava pensiju otrā līmeņa uzkrājuma var novirzīt veselības aprūpei un viņš no tā ir ieguvējs, “tad to var mēģināt darīt”. “Tās detaļas lai vērtē eksperti, bet to, ka var, iespējams, nākotnē novirzīt daļu [pensiju otrā līmeņa uzkrājuma] veselībai, tas ir jāvērtē,” sacīja ministrs.
Viņš atgādināja, ka vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta ideju ļaut izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, bet gan eksperti, gan pensiju sistēmas izstrādātāji saka, ka tā nebūtu laba doma, un pierāda arī Igaunijas piemērs.
Kā ziņots, Saeima nesen atdeva atpakaļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju. Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika pieņemts lēmums iniciatīvas noraidīt, taču parlamenta sēdē deputāti noraidīja komisijas lēmumu, līdz ar to iniciatīvas tika atdotas atpakaļ komisijai.
Iepriekš komisijā iniciatīvas neatbalstīt aicināja ministrijas, finanšu nozare un sociālie partneri.
Pirmās iniciatīvas iesniedzējs ir Ģirts Bumbērs. Viņš rosināja likumā noteikt iespēju personai brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji. Savukārt partija “Platforma 21” savā iniciatīvā aicināja noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu un samazināt darbaspēka nodokļu apjomu par 6%.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka Saeima jau sēdēs ir lēmusi par šiem jautājumiem, šādas iniciatīvas noraidot. Viņš sacīja, ka dažādos griezumos jāturpina diskutēt un vairot izpratni par valsts pensiju sistēmu, tomēr šādas iniciatīvas nav atbalstāmas.
“Atverot vaļā šo pensiju līmeni, mēs dosim iespēju piekļūt līdzekļiem, bet nākotnē, vecumdienās, būs nabadzības risks, kas gulsies uz visu sabiedrību,” teica Bergans-Berģis, norādot, ka, ja būs liels daudzums cilvēku ar mazām pensijām, kopējais spiediens uz sociālo budžetu būs arvien lielāks, un tad būs jāpalielina pensionēšanās vecums un nodokļu slogs.
Bergans-Berģis norādīja, ka spiediens uz pensiju sistēmu jau pastāv. Viņš aicināja par šo diskutēt ārpus vēlēšanu cikla, lai nebūtu spiediens pieņemt populistiskus lēmumus. Viņa ieskatā tas būtu jāpieņem vai pat jāskata jaunai Saeimai.
Latvijas Bankas pārstāvis sēdē norādīja, ka, likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) sēdē norādīja, ka līdzekļu uzkrāšana ir atbilde turībai ilgtermiņā. Upenieks norādīja, ka Igaunijā, kas ļāva iedzīvotājiem izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa, tikai 5% tika novirzīti ilgtermiņa investīcijām. Viņš norādīja, ka FM atbalsta esošo sistēmu, bet var diskutēt par uzlabojumiem.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norādīja, ka jebkurš finanšu lēmums ir jāpieņem, balstoties faktos, nevis emocijās, taču iniciatīvu iesniedzēji, viņaprāt, balstījušies emocijās.
Iniciatīvu tālāk nevirzīt aicināja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš piekrita Purgailim, ka iniciatīvā sniegtā informācija vairāk balstīta uzsaukumos, radot maldinošu priekšstatu tās parakstītājiem. Viņš norādīja, ka ir faktos balstīts Latvijas kaimiņvalstu piemērs, ka šādu iniciatīvu nevajag atbalstīt.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka arodbiedrību ieskatā nav nepieciešams ļaut brīvprātīgi izņemt otro pensiju līmeni, tomēr diskusija varētu notikt par dzīvību apdraudošiem slimības gadījumiem.
Iniciatīvu komisijas sēdē neatbalstīt aicināja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, norādot uz Igaunijas piemēru. Reizē padomes pārstāve pauda, ka kritiski svarīga ir iedzīvotāju izpratnes veicināšana par pensiju sistēmu un finanšu pratību.
Iniciatīvu komisijas sēdē neatbalstīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka, atbalstot šādu iniciatīvu, slogs nākotnē būs jānes uzņēmējiem.
Savukārt par iniciatīvas tālāku virzību iestājās opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV), kura partija rosina sākt referendumu par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju.
Deputāts Česlavs Batņa (AS) sprieda, ka ir vērts šo iniciatīvu virzīt tālāk, lai vairāk informētu sabiedrību par šo jautājumu un rosinātu diskusiju. Viņš norādīja, ka tas būtu ieguvums, ja cilvēki varētu šos līdzekļus izņemt veselības jautājumu risināšanai.
Agnese Krasta (JV) norādīja, ka uzlabojumi pensiju sistēmā ir iespējami un tie pēdējos gados arī ir veikti. Viņa sprieda, ka, iespējams, šauros gadījumos, kas saistīti ar ārstniecību, šādu iespēju varētu pieļaut. Vienlaikus viņa norādīja, ka atvērt šo likumu priekšvēlēšanu laikā būtu bezatbildīgi.
Leila Rasima (P) aicināja nevirzīt tālāk iniciatīvas, kas var radīt maldīgus priekšstatus par to, ka Saeima tās atbalsta. Viņa piekrita, ka ir jārunā par konkrētiem gadījumiem, kad ir smagas veselības problēmas, lai cilvēks šo naudu varētu izņemt ārstēšanai, tomēr par to neesot šīs iniciatīvas.
Jau vēstīts, ka iepriekšējās nedēļās Saeimas sēdēs tika noraidīti opozīcijas partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un Nacionālās apvienības (NA) piedāvājumi ļaut iedzīvotājiem izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.
Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas un Lietuvas politiķi, Latvijas finanšu sektora pārstāvji ieceri kritizēja kā tuvredzīgu. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā aģentūrai LETA pauda, ka, ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji.
Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad. “Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šo gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām,” teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.
Finanšu ministrija uzskata, ka otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem.
Arī Latvijas komercbanku pārstāvji norādījuši, ka masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam.
Tāpat vēstīts, ka LPV iesniegusi Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) reģistrācijai grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai sāktu vākt pilsoņu parakstus par referenduma rīkošanu, aģentūru LETA informēja partijā.
CVK 45 dienu laikā jāsniedz atbilde par saņemto iniciatīvu un tās tālāko virzību, norāda LPV.
Kā klāsta partijā, likumprojekta mērķis ir sniegt pensiju shēmas dalībniekiem lielāku brīvību rīkoties ar savu uzkrāto kapitālu, paredzot iespēju to izņemt pilnībā vai daļēji pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas.
LPV Saeimas frakcija ar šādu ierosinājumu jau vairākkārt vērsusies Saeimā, kuras vairākums to noraidīja. Līdz ar to LPV pieņemts lēmums virzīt šo likumprojektu tautas nobalsošanai, norāda partijā.
