Visvairāk salst slimiem un novārgušiem. Piekrītu Laumas Ievenieces rakstītajam publikācijā «Zvēru barā» avīzes 4. oktobra numurā – mūsu nolaidības un nekrietnības dēļ ir tik daudz pamestu dzīvnieku, visvairāk kaķīšu. Zinu daudz tādu vietu, kur veseli bari dzīvo pazemē, siltumtrasē, pamestās mājās un šķūnīšos, klīst pa ielām un laukiem, meklēdami barību.
Visvairāk tādu klaiņotāju, manuprāt, ir Jauncodē – pie Plosta kapiem. Nedēļā divas trīs reizes ejot uz Bausku vai Bauzes tirgu, mēs ar dēlu nesam dzīvnieciņiem ko ēdamu. Taču tas ir piliens jūrā, jo tagad tur ir vairāk nekā pusducis kaķu. Daži ir veci un novārguši, arī slimi. Ja mēs ejam runādami, padzirdējuši mūsu balsis, ņiprākie jau skrien pretī.
Ticiet vai ne, pašlaik man tās ir vislielākās sāpes un pārdzīvojumi. Pašai ir veselības problēmas, uztrauc gan dēla invalīda nākotne, gan nabaga dzīvnieciņu liktenis. Esmu redzējusi, ka ir vēl daži citi, kas kaut ko atlicina un pa retam atnes ēdamo. Tomēr dzīvniekiem vajag daudz vairāk, ne tikai maltīti, bet arī savu māju, jo tūliņ būs sals.
Es varu piedāvāt kokmateriālus kaķu mājas karkasam, lielu kažoku un flaneļa segas siltumam būdiņās. Nav, ar ko apšūt karkasu un uzlikt mājiņai jumtu. Droši vien ir cilvēki, kam ir vecas mēbeles, ko ziedot nevainīgajiem cietsirdības upuriem. Varbūt kādam pensionāram ir laiks un iespēja palīdzēt kaķīšiem paglābties no sala.
Esiet, lūdzu, līdzjūtīgi, atsaucīgi un saprotoši! Gaidīšu drīzu atbildi! Zvaniet man, Anitai, pa telefonu – 22126724.
Vēlos uzzināt atbildīgo amatpersonu viedokli.
