Katru pavasari Kraujas, Miera un citās ielās privātmāju pagalmi applūst, grāvji nespēj novadīt ūdeni. Nākamajā gadā iedzīvotāji varēs spriest, cik efektīva ir beidzot izveidotā lietusūdens kanalizācijas sistēma.
Bauskas novada domes speciālisti ir saņēmuši dažādas sūdzības par būvnieku darbu, informē attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Laine Baha. Daži neapmierinātie vērsušies arī «Bauskas Dzīves» redakcijā. Tiekoties ar L. Bahu un darbu veicējiem SIA «Viona», laikraksts pārliecinājās, ka tiek darīts vajadzīgais.
Veido uzbērumu
Lietusūdens savākšanai ir trīs posmi. Vispirms tiek sakārtota atsevišķu ielu kanalizācijas sistēma. Tajā ūdens satecēs zem Pilskalna un Zemgaļu ielas. Kanalizācijas straumi savāks galvenais kolektors Pionieru ielā, kur ieguldīta caurule ar vislielāko – 315 milimetru – diametru.
Krasta ielā izveidota ūdens attīrīšanas sistēma, kas straumi novadīs upē. «Izvades caurulei jābūt nedaudz virs Mūsas līmeņa, tāpēc nācās izveidot plašu uzbērumu, lai, ledum ejot, tas slīdētu pāri caurulei un nesabojātu konstrukciju,» skaidro SIA «Viona» būvdarbu vadītāja vietnieks Ervands Barojans.
Infiltrācijas akas
Iedzīvotāji brīnās, ka grāvji tiek nevis padziļināti, bet gan aizbērti. Piemēram, Pionieru ielas vienā pusē ūdens savākšanas caurules vietām ieraktas pat līdz 3,5 metru dziļumam un nosegtas. «Virs perforētās caurules nevajag grāvi – izveido mazu ieplaku, ko sedz ar māla smilts segumu, virsū uzberot melnzemi. Cauri šiem slāņiem ūdens pats sasūksies dziļumā ieguldītajā caurulē,» stāsta L. Baha.
Ielu krustojumos izbūvētas dažādu veidu infiltrācijas akas. Piemēram, Sporta un Pilskalna ielas krustojumā tādas ir sešas, tās ir arī citviet. E. Barojans skaidro: «Cementa caurulē trīs rindās izveidotas 20 atveres, tās nosegtas ar ģeotekstila audumu, lai pasargātu no sīko daļiņu iekļūšanas akā. Apkārt ir oļi, kurus nosegs ar grunti.» Speciālists uzskata, ka šāda konstrukcija ūdenim ļaus ātri uzsūkties un akas neaizsērēs.
Pirmie Latvijā
Projektā gaitā bija jāsakārto gandrīz visi grāvji un jāmaina caurtekas. «Kur nesakrīt līmeņi, tur labojam. Daudzviet grāvji ir aizauguši, nekopti. Iedzīvotāji paši ievietojuši caurtekas, kas pavasarī nespēj novadīt ūdeni,» atzīst E. Barojans. «Būvdarbu laikā atklājas arī pārkāpumi – dažviet iedzīvotāji grāvjos iepludina kanalizāciju,» vērojot grāvi Kraujas ielā, saka L. Baha. Darbu veicēji jau atraduši divas vietas, kur māju iemītnieki novadījuši fekālo kanalizāciju lietusūdens grāvī. Citviet grāvī samesti bioloģiskie atkritumi, bet iedzīvotāji vēl brīnoties, kāpēc ūdens netek prom.
«Bauska ir viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kur būvē lietusūdens kanalizācijas sistēmu,» atklāj L. Baha. Darbiem būs trīs gadu garantija. Ielām, kurās notika remontdarbi, tiek gatavo seguma rekon-
strukcijas projektus.
UZZIŅAI
Lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas rekonstrukcijas būvdarbi tiek veikti Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas 2007. – 2013. gadam konkursa projektā «Ilgtspējīga lietusūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai».
Prognozētais būvdarbu beigšanas laiks: oktobrī – Kraujas ielā, novembrī – Pilskalna, Sporta un Kareivju ielā, decembrī – Miera, Strēlnieku, Zemgaļu ielā, 2014. gada janvārī – Liepu ielā.
Konkursā par projekta realizāciju uzvarēja SIA «Viona», finansējuma apmērs – Ls 552 596,84.
Avots – bauska.lv.
