Liekulības dievība ar divām sejām vairs nenovērš savus vaigus no mums. Te esam gatavi bāzt cietumā zaptes burkas čiepēju no vecmāmiņas pagraba, bet «datormeistaru», kas, iespējams, «palīdzējis» iztīrīt miljoniem dolāru no privātpersonu kontiem, glorificējam teju vai kā Robinu Hudu. Varbūt tas nebija pēdējais iztikas piecītis, ko bez nopelnītāja ziņas nospēra naskie hakeri, bet vai lielās Amerikas iedzīvotājam nav tiesību savu naudu tērēt pašam?
Vārdos tautas kalpi uzsver darbu sabiedrības interesēs, taču pat opozīcija nevaicā, kāpēc valdošā saraksta kolēģi, kas vienlaikus saņem algu kā pašvaldības izpildvaras darbinieki, turpina balsot par domes lēmumiem, lai arī jau vairākus mēnešus likums šādu situāciju liedz. Un nemaz nemulst, kad kolēģis domes sēdē ziņo par it kā cita darbinieka sagatavotajiem dokumentiem.
Kā saprotama pašvaldības administrācijas gadiem nemainīgā cenšanās piesegt privātīpašnieka patvaļu bez normatīvajos aktos prasītās saskaņošanas pārveidot sabiedrības izmantotu infrastruktūru, vienlaikus ignorējot iedzīvotāju jautājumus ne tikai elektroniskajā pastā, bet arī rakstītā vēstulē? «Savējiem» visas durvis vaļā, bet pārējie «lai stāv pie ratiem»?
Nevalstiskā sektora darboņi vārdos deklarē atklātību, bet darbos piever acis, ja to neievēro pie varas esošie. Nevēlas kaitināt iespējamos naudas devējus? Kaut arī lati nāk no nodokļu maksātāju maka… Ar «savējiem» pa labam? Tiesa, vieglāk uzbrukt «svešajam» pat samelojoties, ja zināms, ka otrā pusē profesionālu iemeslu dēļ krupis tiks norīts.
Nezin gan, cik ilgi melošana turpināsies. Reiz taču nāksies stāties pretī faktiem, likumam un godīgiem lēmējiem, nevis pašu izdomāto – «kā bija patiesībā» – iesmērēt nezinātājiem kā vienīgo taisnību.
