Steidzoties mājup, kāda baušķeniece nenojauta, ka jau pēc brīža būs ieslēgta mājas pagrabā. Nekā krimināla, gluži vienkārši – pārpratums.
Inese strādā Rīgā. Katru dienu ceļu turp un atpakaļ viņa mēro ar paziņu auto. Izdevumus par degvielu sadala uz četriem, un brauciens ir lētāks un ērtāks nekā ar autobusu.
Mājupceļā nereti tiek pārrunāts, ko gatavos vakariņās. Kādā septembra novakarē draudzenes nolēma, ka jācep kartupeļu pankūkas. Inesei tas bija pavisam vienkārši – tupeņi izauguši pie mammas, no rakti un sabērti pagrabā.
Dzīvoklī viņa ieraudzīja, ka dēls «iegrimis» datorā, vīrs – televīzijas pārraidē. Kartupeļu spainītis virtuves skapī, protams, tukšs. Negribēdama sākt kašķi, mēteli un zābakus nenovilkusi, Inese no trešā stāva steidzās uz pagrabu.
Ielasot kartupeļus, viņa nodomāja – nu gan kāds baigi rībina pa kāpnēm ar metāla papēžiem. Piecas minūtes vēlāk sieviete atskārta, ka klaudzējušas pagraba durvis, kuras pirms brīža kāds bija aizslēdzis…
Mēteļa kabatās izmeklējusies mobilo, Inese novaidējās, kad saprata – tas palicis dzīvoklī atstātajā somā. Tas kolēģes stāstītā iespaidā – viņa tramvajā atbildējusi uz zvanu, pēc tam ieslidinājusi nule kā dzimšanas dienā saņemto spilgti balto viedtelefonu kabatā. Izkāpjot Sarkandaugavā, tas vai nu izkritis, vai burzmā nozagts.
«Varēšu te sēdēt līdz rītam un grauzt savus kartupeļus,» Inese gremzās, nevarēdama izdomāt, kā tikt laukā. Nu kurš ir tik stulbs, lai ieslēgtu viņu pagrabā?! Un kas viņai lika aiziet, mājiniekiem neko nepasakot?
Viņa sameklēja lāpstu un sāka sist pa durvīm. Varbūt pirmā stāva kaimiņi sadzirdēs? Nekā! Laukā pilnīgs miers. Inese apsēdās uz kastes un pēc stundas ceturkšņa secināja, ka pagrabā nemaz nav tik silti, kā visi kaimiņi sūrojas. Toties mitri kā purvā, kur dzērvenes neaug, toties ir odi.
Abi vīrieši mammas pārnākšanu bija pamanījuši, vien nesaprata, kurp viņa devusies un kāpēc nenāk atpakaļ. Mēģinot Inesei piezvanīt, mobilais atbildēja… dzīvokļa koridorā. Uz nojausmu vedināja virtuvē vaļā atstātais skapītis, tajā līdzās atkritumu spainim bija tukša vieta…
«Vecīt, uz pagrabu! Tu neuznesi kartupeļus, mamma būs nogājusi tiem pakaļ,» vīrs uzsauca dēlam, metoties uz durvīm. Pirmā doma – sievai kļuvis slikti, sareibusi galva, pakritusi, kāds tur brīnums, ja katru rītu tik agri jāceļas!
Soļus sadzirdējusi, Inese sāka saukt palīgā. Vīrs raustīja rokturi, bet durvis ciet, savukārt atslēgas iekšpusē pie sievas. Kaimiņiene iedeva savējās un nāca līdzi. Tad arī noskaidrojās, ka pensionāre no piektā stāva rītos atver pagrabstāvu, lai izvēdinātu rudenīgo mitrumu. Savukārt pirmstāvniecei pienākums durvis vakarā aizslēgt. To viņa arī izdarījusi…
