Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politiskās grupas «Eiropas Konservatīvie un reformisti» prezidija loceklis, Transporta un tūrisma komitejas dalībnieks, pagājušajā nedēļā viesojās Bauskā.
Parlamentārietis tikās ar novada domes vadību, administrācijas darbiniekiem, novērtēja Mūsas tilta rekonstrukcijas gaitu. Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā R. Zīle izklāstīja viedokli par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.
Neizprotama ceļu dalīšana
Novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informēja par īstenotajiem projektiem, interesējās par iespējamo finansējuma piesaisti turpmākai infrastruktūras attīstībai. Pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka uzsvēra problēmas ar tranzītceļiem. R. Zīlem šķita dīvaina spēkā esošā kārtība, kurā noteikts, ka, piemēram, Iecavā maģistrāles A7 uzturēšana ir valsts ziņā, bet Bauskā par autoceļu jāgādā pašvaldībai.
EP deputātu iepazīstināja ar pasažieru pārvadātāja «Sabiedriskais autobuss» pakalpojumu slikto kvalitāti. «Braukšanas apstākļi šajos autobusos ir cilvēka cieņu pazemojoši,» apliecināja pašvaldības deputāte Inita Nagņibeda. R. Zīlem tika stāstīts par sabiedrības aktivitātēm, «Bauskas Dzīves» publikācijām, lai censtos panākt servisa uzlabošanu.
Pašvaldībai jārīkojas
Runājot par Bauskas apvedceļa būvi, R. Zīle skaidroja, kā vēlams rīkoties pašvaldībai, lai sadarbībā ar Satiksmes ministriju iegūtu ES līdzfinansējumu apvedceļa izbūvei pirms 2020. gada. Deputāts saskata iespēju izmantot ES fondu līdzekļus programmā «Savienojot Eiropu».
Joprojām nav galīgā lēmuma, vai projekta «Rail Baltica» dzelzceļa līnija šķērsos Bauskas novadu, vai Lietuvas virzienā sliedes būvēs caur Eleju. Neviens nenosauc precīzus gadskaitļus, kad pa sliedēm varētu traukties pasažieru un kravas vilcieni. 2024. gads ir viens no atskaites punktiem, kad transporta maģistrāle varētu sākt darboties. R. Zīle šaubās, vai būtu jāparedz dzelzceļa līnijas atzars uz Bauskā topošo industriālo parku.
Nesamērīgi zemas prasības
Vērtējot plašsaziņas līdzekļos izvērsto reklāmas kampaņu par labu termiņuzturēšanās atļaujām, R. Zīle norāda uz melīgu informāciju. «Pagaidu uzturēšanās atļaujas izsniedz ļoti daudzas valstis. Tomēr tik «mīkstas» prasības un zems finansiālais slieksnis kā Latvijā nav nekur citur. Pagaidu uzturēšanās atļaujas reti kur izsniedz pret nekustamā īpašuma iegādi. Anglijā, piemēram, uzturēšanās atļauju var iegūt par finanšu investīcijām vismaz 750 tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā, un vēl 250 tūkstoši mārciņu jānogulda depozītā. Līdzīgas finansiālās robežas noteiktas citās valstīs. Skaļie kliedzēji par atļaujām Latvijā ir nekustamā īpašuma jomā iesaistītas personas. Valsts, iedzīvotāji, šim biznesam attīstoties, nenopelna tikpat kā neko,» skaidro politiķis.
Ievērojams ir šādi īstenotās politikas iespējamais drošības apdraudējums. Skaidri zināms, ka, piemēram, no Krievijas iestādēm grūti saņemt pilnīgu informāciju par atļauju pretendentiem. Arī mūsu uzraugošo institūciju kapacitāte nav pietiekama, lai veiktu ļoti stingru pārbaudi. R. Zīle pauda bažas, ka Nacionālās apvienības ierosinājumi noteikt kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai un, laikam ritot, tās vispār pārtraukt izdot dažādu politisku interešu dēļ var palikt neīstenoti.
Cīņa par vietām Saeimā
Partiju apvienības «Saskaņas centrs» aktivitātes Bauskā, veidojot šeit savas satelītpartijas «Saskaņa» nodaļu, R. Zīle nosauca par valsts līmeņa politisko cīņu, ķeksējot balsis nākamā gada Saeimas vēlēšanām. «Pilsoņiem ir tiesības iesaistīties politiskajās partijās, «Saskaņas centra» aktivitātes nevar aizliegt. Tuvojoties vēlēšanām, ikvienam pilsonim rūpīgi jāvērtē partijas solītais un agrāk paveiktais. Mūsu vienīgā iespēja, kā neļaut šiem spēkiem gūt pārsvaru vēlēšanās, ir par tiem nebalsot. Nebūsim naivi, joprojām ir daudz «padomju cilvēku», kuru emocionālās atmiņas saskaņieši cenšas izmantot,» skaidro R. Zīle.
Viņš pievērsa uzmanību vēl kādai tendencei. «Arvien vairāk tiek kultivēts viedoklis, ka Eiropas Savienībā, kurā esam iestājušies, ir daudz kā slikta. Nekas nav ideāls, arī ES. Taču arvien biežāk izskan mājieni, ka nav sliktāka virzība uz Austrumiem, integrācija Krievijas ekonomiskajās, varbūt pat politiskajās savienībās. Eiroskepticisms tiek kultivēts arvien plašāk. Tas rada bažas. Nebūsim naivi, kritiski vērtēsim Krievijā notiekošo, analizēsim Rietumvalstu līderu rīcību un pārdomāsim ikkatru savu politisko aktivitāti,» aicina R. Zīle.
