Divas reizes gadā Latvijas un daudzu pasaules valstu iedzīvotāji pārregulē pulksteņus. Ne viens vien, arī es, to uzskata par apspriešanas vērtu notikumu, kas maina ikdienas gaitu.
Daži indivīdi par obligātu pienākumu uzskata celšanos pirms rītausmas, lai pulksten četros pulksteņus noregulētu stundu atpakaļ, kā tas bija svētdienas naktī.
Kādā interneta forumā atradu ieteikumu organizēt referendumu, lai mēs Latvijā visu gadu dzīvotu pēc vasaras laika, jo ļaudīm patīk gaiši vakari.
Sava loģika tajā ir, apliecina situācija Latvijas kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, kas pirms diviem gadiem atteicās no pulksteņa grozīšanas par vienu stundu uz priekšu un atpakaļ. Tam piekrīt arī veselīgu dzīvesveidu popularizējošā vietnē mothernaturenetwork.com publicētā pētījuma autori. Viņi apgalvo, ka vismaz dienu pēc laika maiņas paaugstinās risks iekļūt satiksmes negadījumos, neuzmanības dēļ iegūt traumas, saasinās sirdskaites un moka bezmiegs.
Arī man vakardienas rīts sākās ar ieskatīšanos laikrāžos – sienas pulkstenī un mobilā telefona uzstādījumos. Abi rādīja vienādu un pareizu laiku. Paļāvos uz tehnoloģijām, kuras pulksteņa rādījumus noregulē automātiski. Taču, godīgi atzīstot, mans dienas ritms
vakar nedaudz izjuka. Šķiet, ka vajadzēs vismaz nedēļu, kamēr būšu «ieziemojusies».
