Uz sava mūža 100 gadiem atskatījos 23. oktobrī. Esmu pārliecinājusies, ka dzīve ir skaista un bagāta, kaut pārdzīvoti divi pasaules kari, sūrie kolhozu gadi un satraucošais pārmaiņu laiks.
Manai Latvijai pēc neatkarības atgūšanas neklājas viegli. Ticu, ka būtu labāk, ja ļaudis vairāk strādātu un mīlētu savu valsti.
Jubilejas dienā mani patīkami pārsteidza Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums, par to no sirds pateicos.
Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri organizēja man svētkus un sveica jubilejā:
Vecumnieku novada domei un personīgi izpilddirektoram Guntim Kalniņam un sociālā dienesta vadītājai Inai Jankevičai;
Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītājai Inetai Skustajai un Skaistkalnes pašvaldības ugunsdzēsēju vienības vadītājam Ārim Gothardam par labajiem novēlējumiem un balvām;
pūtēju orķestrim «Skaistkalne» un tā nenogurdināmajam vadītājam diriģentam Jānim Kalniņam par skaisto mūziku;
Skaistkalnes tautas nama vadītājai Līgai Baļčūnei un viņas dzīvesbiedram par ļoti skaisti iekārtotajām telpām, grezni pušķoto «Volgu» un jauko ceļojumu no Ceraukstes uz Skaistkalni;
zemnieku saimniecības «Strīķeri» darbīgajām meitenēm par patiesi krāšņi klāto galdu un gardo maltīti;
mīļš paldies manai Dagmārai par ļoti garšīgo torti, nesavtīgo palīdzību un atsaucību, kad vēl dzīvoju Skaistkalnē.
Lai veselība, spēks un enerģija Laimai Indriķei un Raitim Sirmanim, kuri rūpējās, lai mani viesi justos labi un omulīgi.
Liels gandarījums un prieks par radu saimi, draugiem un tuvākajiem kaimiņiem, kuri atcerējās, atnāca un dāvāja man prieku, skaistus ziedus un veltes.
No visas sirds pateicos Bārbeles evaņģēliski luteriskajai baznīcai, mācītājam Artim Burovam par man veltīto aizlūgumu svētdienas dievkalpojumā, man vēl skan atmiņā skaistā apsveikuma melodija. Paldies!
Lai jums visiem Dieva svētība! Lai dzīve un liktenis vēlīgs manai meitai, znotam, maniem mīļajiem mazbērniem, atsaucīgajiem, izpalīdzīgajiem mazmazbērniem, kuri ieguldīja lielu darbu, mīlestību un izdomu, lai man šīs mūža dienas un svētki nestu bezgala lielu prieku un mīlestību!
Nobeigumā – Kārļa Skalbes dzejas rindas, kas vislabāk izsaka manas izjūtas:
«Par katru stundu Dievam pateicos,
Par elpu vienu,
Par katru nodzīvoto dienu.
Un, ja ar man tik sāpes tiek,
Par katru stundu Dievam pateicos,
Ko viņš man dzīvot liek.»
