Vecumnieku novada domei šodien, 30. oktobrī, būs jāizlemj – ļaut vai neļaut Vecumnieku pagasta nomalē būvēt biomasas elektrostaciju. Tas nebūs viegli – valsts likumdošana un ekoloģiskā situācija kopā sakausējusi alkatību, zaļo dzīvesveidu, pārtikas cenas, infrastruktūru, vides piesārņojumu un citus faktorus.
«Zaļās» tehnoloģijas vēl aizvien ir ļoti dārgas, salīdzinot ar tām rūpniecības jomām, kur izmanto zemesdzīļu resursus. Pat ja šodien Vecumniekos atteiks biomasas elektrostacijas būvniekiem, iespējams, ka pēc gadiem 20 to vienalga uzcels. Būs jaunas tehnoloģijas, citi risinājumi sagaidāms, ka tuvāko 50 gadu laikā ne tikai Latvija, bet arī citas pasaules valstis piemērosies «zaļās» enerģijas izmantošanai.
Iemesls ir vienkāršs – cerības, ka fosilo resursu pietiks vēl gadiem 300, izrādījušās pārāk optimistiskas. Tagad runā tikai par 50 gadiem. Pat izmantojot jaunās metodes, kas ļauj iegūt slānekļa gāzi no nogulām okeānos un jūrās, izejvielu pietikšot vien papildu 10 – 20 gadiem.
Vērtējot nākotnes izredzes, Latvijai nebūtu īpaši jāuztraucas. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka koksnes resursu pietiek, lai spētu apgādāt mūsu valsti ar siltumu un daļēji ar elektrību. Pievienojot ūdens un biomasas resursus, varētu nodrošināt pārējo elektrības daļu. Tā dēvētās pasīvās mājas, kuras ziemā nav jākurina, Latvijā pagaidām saskaitāmas uz divu roku pirkstiem. Pēc gadiem 20 šādu ēku varētu būt daudz vairāk, siltinātas būs daudzdzīvokļu mājas. Jā, nākotnē enerģija būs dārgāka, bet mēs visu laiku piemērojamies, samazinot patērējamo apjomu.
Tāpat kā pirms diviem tūkstošiem gadu, dzīvojam laikmetā, kad mainās cilvēku uztvere un ticība. Kristietība parādīja jaunu ceļu domāšanā un attīstībā. Tuvojas noslēgumam laikmets, kad ļaudis bez apdomas izmantoja zemeslodes resursus. Nākamās paaudzes radīs savus materiālus, enerģiju un domās par to, kā nepiesārņot pasauli, kurā dzīvo.
