Īslīces kultūras centrā Bauskas novadā pagājušajā nedēļā notika Zemgales reģionālā veselības konference, kurā speciālisti diskutēja par mutes un kopējās veselības veicināšanu.
Liela daļa pasākuma mērķauditorijas bija pedagogi, tajā piedalījās arī medicīnas un sociālie darbinieki, pašvaldību pārstāvji.
Vairāk vizuālo piemēru
Īslīces vidusskolas direktores vietniece Irina Vargušenko konferenci apmeklēja kopā ar skolas medmāsu. Pedagoģe uzteic plašo tēmu loku, proti, diskusijās aptverta ne tikai mutes, bet arī kopējā cilvēka veselība. «Organismā viss atrodas mijiedarbībā,» secina I. Vargušenko, piebilstot, ka dzirdēto nodos tālāk kolēģiem, lai izglītotu audzēkņus.
Pedagogu dalība apspriedē ir labs veids, kā skolot un audzināt jauno paaudzi, saka pasākuma organizētāja Mirdza Lazda, Zemgales Mutes veselības centra Bauskā vadītāja. «Informēt visus vecākus par bērnu veselības veicināšanu ir teju neiespējami. Tam noder tikai skolas sapulces, kuras diemžēl ir nepietiekami apmeklētas,» secina mediķe.
I. Vargušenko gan iesaka – organizatoriem vajadzētu sagatavot uzskates materiālus, ko skolotāji varētu izsniegt skolēniem: «Mūsdienās ar mutisku informāciju vien audzēkņiem nepietiek, iedarbīgāki ir vizuāli efekti.» Viņa ierosina noderīgāko informāciju kopā ar bildēm vai citiem vizuāliem palīglīdzekļiem apkopot diskos un nosūtīt skolām.
Negrib sportot
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzskata, ka «veselības aprūpes jomā esam nonākuši augstākajā punktā – sabiedrības izglītošanā». Savukārt novada izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts aicināja: «Ar steigu ir jāveicina izglītojamo veselība mūsu novada skolās.»
Audzēkņiem sporta stundās vajadzētu piedalīties katru dienu, uzskata izglītības jomas vadītājs. «Problēma ir apstāklī, ka skolēni negrib sportot. Dažkārt ārsts atbrīvojumu no sporta uzraksta pēc pacienta telefona zvana,» noteic Ģ. Bernauts. 1. klasē
15 procenti skolēnu sporto ar nepilnu slodzi. No sporta stundām atbrīvoto skolēnu skaits palielinās, pieaugot audzēkņu vecumam, – vidusskolā ir ievērojami vairāk nesportotāju nekā sākumskolā.
Slikti ieradumi
Ģ. Bernauts uzsvēra, ka izglītības iestādēs ir problēmas ar medicīnas personālu. Dažkārt vienas māsiņas pārraudzībā ir ap 770 bērnu, dienā viņa pieņem vairāk nekā 20 mazo pacientu. Visbiežāk skolēni sūdzas par sliktu pašsajūtu, gremošanas orgānu darbības traucējumiem un sīkām traumām.
Piektdaļai izglītojamo ir nepareiza stāja. To veicina slikta muskulatūra, ieradumi, nepareizas mēbeles un smaga skolas soma. Mūsdienu jauniešiem nav pareiza dienas režīma un ēšanas paradumu, viņi pārāk reti uzturas svaigā gaisā, par maz kustas, bieži cieš no atkarības, piemēram, pārmērīgas aizraušanās ar datorspēlēm.
Jaunieši zina, kas ir veselīgs dzīvesveids, bet nevēlas to ievērot. Ir jāstrādā, lai to mainītu. Vairāk jārūpējas par savu un tuvinieku veselību, secina izglītības nodaļas vadītājs.
Piemērs kaimiņos
Labās prakses piemēru aprakstīja Iecavas novada veselības veicināšanas koordinatore Laura Jerķe. Iecavas novads ir ieguvis titulu «Eiropas Gada pašvaldība» lielā mērā tieši attīstītās medicīnas jomas dēļ, Zemgales vērtēšanas kārtā ieguva titulu «Pašvaldība veselībai», oktobrī pievienojās veselīgo pašvaldību tīklam, par ko «Bauskas Dzīve» jau vēstījusi.
Šogad budžetā paredzētais finansējums dažādām veselības aktivitātēm Iecavas pašvaldībā ir 9197 lati, tiek īstenota līdz 2016. gadam sagatavotā veselības programma, organizētās sportiskas aktivitātes visu vecumu ļaudīm. Oktobra sākumā Veselības nedēļā piedalījušies ap 600 novada iedzīvotāju, lēš L. Jerķe.
Par panākumu galveno atslēgu koordinatore sauc deputātu atbalstu, radošumu, brīvprātīgā darba piesaisti, izpratni par veselību kā vērtību, iedzīvotāju iniciatīvu un komandas ieguldījumu, sadarbojoties dažādām novada institūcijām.
Trūkst kopsaucēja
M. Lazda uzskata, ka neviena valsts nav tik bagāta, lai ārstētu tikai slimību sekas. Ar līdzīgu domu savu prezentāciju sāka dakteris Andis Paeglītis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra vadītājs. Viņš pauda pārliecību, ka jāpārvieto līdzsvars no pakalpojumu sniegšanas uz veselības veicināšanu.
«Vairāk jādomā par profilaksi. Sabiedrība jāpievērš veselīgākam dzīvesveidam,» stāsta M. Lazda, norādot, ka Bauskas novadā trūkst veselības veicināšanas speciālista. Notiek dažādas akcijas un pasākumi, veidojas sadarbība starp veselības iestādēm, ģimenēm un skolām, tomēr rezultāts nav pietiekami efektīvs, jo nav konkrēta cilvēka, kurš kā kopsaucējs savienotu novada institūciju un sabiedrības aktivitātes, secina speciāliste.
