Pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas pircēji pārsvarā norēķinās ar
latiem, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apkopotā
informācija par latu un eiro izmantošanas proporciju veikalos Latvijā.
Kā norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs, patlaban precīzāki
rādītāji par latu un eiro izmantošanas proporciju, izmantojot
grāmatvedības programmas, paralēlās aprites laikā vēl tiks aprēķināti.
Taču
aptuvenie aprēķini dažādos Latvijas veikalos liecina, ka, piemēram,
“Mego” veikalos uz svētdienas pēcpusdienu ar eiro maksājuši 20%, ar
banku kartēm – 20%, latiem – 60% pircēju.
Zīmola “LaTS” veikalos
pirmajās latu un eiro paralēlās aprites dienās Lielvārdes un Jumpravas
tirdzniecības vietās aptuveni 10% pircēju norēķinājušies ar eiro,
aptuveni 35-40% – ar banku kartēm un 50% – latos.
Izņēmums ir
zīmola “LaTS” veikals Valkā, kur nāk pircēji no Igaunijas ar eiro, tādēļ
šī proporcija ir gandrīz vienāda – 50% izmanto eiro un 50% latus. Tāpat
ievērojams skaits arī izmantojuši banku kartes.
SIA “ARN” veikalā
Rīgā ar eiro norēķinājušies 18%, ar banku kartēm – 22% un latos – 60%.
“Ikdienā parasti to pircēju skaits, kas norēķinās ar kartēm, ir lielāks,
bet patlaban šķiet, ka visi cenšas iztērēt vēl atlikušo skaidro naudu
latos. Pirmajā dienā gan lūdzām norēķināties ar kartēm, jo uztraucāmies,
vai pietiks eiro izdošanai,” stāsta “ARN” īpašnieks Arnolds Taukulis.
Zīmola
“Aibe” veikalā Viesītes novadā pirmajās gada dienās aptuveni 20%
pircēju maksāja ar eiro, ar banku kartēm aptuveni 10%, bet lielākoties
pircēji norēķinājās latos – ap 70%. Ikdienā gan parasti liels skaits
izmanto banku kartes. Veikala vadība prognozē, ka tuvākajā laikā
palielināsies to cilvēku skaits, kas uz veikalu dosies ar banku kartēm,
jo šajās dienās cilvēki saņem pirmās algas un pensijas.
Savukārt
grāmatu namā “Valters un Rapa”, kam pirmā darba diena bija 2.janvāris,
aptuveni vienādās proporcijās 20% robežās cilvēki norēķinājās ar eiro un
kartēm, ar latiem – 60%. Turklāt pārsvarā tā bija sīknauda, stāsta
grāmatu nama “Valters un Rapa” valdes locekle Iveta Ozola.
“Varētu
pat teikt, ka pārdevējas bija šokētas – latu monētās nodevām 18 000
latu. Nākamā darba diena, 3.janvāris, liecināja, ka bankomāti izsniedz
liela nomināla banknotes, tāpēc, lai nodrošinātu atlikuma izdošanu
pircējiem, mums, komersantiem, bankā jāpērk piecu eiro banknotes un
sīknauda,” atzīmē Ozola.
Viņa
norāda, ka 3.janvārī jau 40% pircēju norēķinājās ar eiro, aptuveni 35%
ar banku kartēm un atlikušie 25% ar latiem. Grāmatu nams nebija
rēķinājies, ka tikai liela nomināla naudas zīmes ieplūdīs visās filiālēs
un cilvēki veikalus izmantos kā naudas maiņas vietas.
Jau ziņots, ka Latvija līdz ar gadu miju pievienojās eirozonai, tādējādi nomainot latus pret eiro.
