Izskatot valdībā Izglītības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
(RP) šodien rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl
vienu eksāmenu.
Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni –
latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā.
Ministrs rosināja šo sarakstu papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu
ar nosacījumu, ka tas būs vai nu fizikā, vai ķīmijā. Valdība šādu
ministra priekšlikumu atbalstīja.
Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem
vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām
zinātnēm. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka šis
ir ļoti loģisks priekšlikums.
Piektais centralizētais eksāmens būs tiem vidusskolēniem, kas skolu absolvēs 2015./2016.mācību gadā.
Šāds priekšlikums izteikts, ņemot vērā, ka pagājušā gada 17.decembra
valdības sēdē apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā
Viedās specializācijas stratēģija, kurā noteiktas vairākas valsts
prioritārās specializācijas jomas – bioekonomika, biomedicīna, medicīnas
tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un viedie materiāli,
tehnoloģijas un inženiersistēmas.
Valdība šodien atbalstīja Izglītības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība
personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts
izaugsmei.
Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus –
paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un
attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu
indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un
konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti,
attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu
konsolidāciju.
Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs
prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita
samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un
tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti
maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.
Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba
tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un
profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga
ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un
inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju
izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības
stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma
nodrošinājumam, klāsta ministrija.
Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības
virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju
mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola
IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan
sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba
vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi
tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo
konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo
kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību,
kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot
veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.
Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa
īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp
infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas
iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta
iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās
aktivitātēs.
Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts
būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu
programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa –
doktorantūras – kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes
nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus
vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību
un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās
izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.
Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar
kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta
finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu
finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa
politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un
nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus
nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes vēl būs jāskata Saeimā.
