Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA) kopsapulcē
pieņēmusi aicinājumu Kultūras ministrijai (KM), Ministru kabinetam (MK),
Latvijas Pašvaldību savienībai un Saeimai veikt grozījumus Ministru
kabineta noteikumos, palielinot finansējumu mūzikas un mākslas skolām.
Latvijas mūzikas un mākslas skolas, pretēji valsts ierēdņu
pozitīvajiem ziņojumiem par Latvijas izkļūšanu no krīzes, jau sesto gadu
atrodas krīzes situācijā skolās akreditēto izglītības programmu
nepietiekamā finansējuma dēļ, norāda vēstules autori.
Līdz 2008.gadam Latvijas mūzikas un mākslas skolu akreditētās
programmas pilnībā tika valsts finansētas. Krīzes laikā finansējums
ticis krasi samazināts. Tā vietā, lai finansējumu pakāpeniski atgūtu,
2011.gadā pieņemti jauni valdības noteikumi “Kārtība, kādā valsts
finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības
programmas”, kuros uz papīra esot samazinātas izglītības programmu
izmaksas un “pamatota esošā nepietiekamā finansējuma leģitimitāte”,
teikts vēstulē.
Jau trīs gadus LMIIA, Latvijas mākslas skolu skolotāju asociācija un
kopš 2012.gada arī Kultūrizglītības profesionālās ievirzes izglītības
iestāžu direktoru padome cīnās par šo noteikumu grozījumiem, lai “reāli
atspoguļotu skolu izglītības programmu apjomu un izmaksas”. “Esam
strādājuši esošo izglītības programmu izmaksu samazināšanas virzienā,
aktualizējot to saturu un mācību plānus. 2012.gada oktobrī KM tika
izstrādāta grozījumu nepieciešamības anotācija un grozījumu projekts.
Novembrī, tiekoties ar KM pārstāvjiem, LMIIA pārstāvjiem un Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, no KM puses tika apsolīts,
ka noteikumu grozījumi tiks īstenoti,” norāda vēstules autori.
2013.gada novembra beigās KM Konsultatīvā komisija, kura tika
izveidota, lai izvērtētu un sniegtu priekšlikumus finansējuma, “kas
veido 70%-75% no nepieciešamā”, sadalei, esot sniegusi KM secinājumu:
“Lūdzam steidzamības kārtā grozīt Ministru kabineta 2011.gada
27.decembra noteikumus “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās
ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas”, nosakot
izglītības programmā pedagogam vidējo apmaksāto pedagoģisko likmju
skaitu mēnesī (koeficientu) atbilstoši licencētajām un akreditētajām
izglītības programmām. Šobrīd spēkā esošajos noteikumos noteiktie
koeficienti neatbilst mūzikas un mākslas skolu akreditēto izglītības
programmu koeficientiem, kā rezultātā skolu darba plānošana attiecībā uz
audzēkņu skaitu, kā arī izglītības programmu kvalitatīva realizācija
praktiski nav iespējama.”
Līdz šim brīdim KM noteikumu grozījumi nav veikti, sūrojas LMIIA.
“Kopš paša krīzes sākuma mēs cenšamies reabilitēt un saglabāt mūsu
mācību iestādes. No vienas puses, valsts tik ilgi un nopietni nodarbojas
ar Latvijas Nacionālās operas lietām, dižojas un lepojas ar mūsu
Dziesmu svētkiem, lieliskajiem mūzikas kolektīviem, diriģentiem un
solistiem, tik daudz enerģijas un finanšu iegulda Rīgas kā Eiropas
kultūras galvaspilsētas pasākumiem, no otras puses, neatbalsta visu šo
panākumu pamatu – izglītību. Operai, Dziesmu svētkiem, Eiropas mēroga
pasākumiem – “jā”, 149 mūzikas un mākslas skolu 23 600 audzēkņu
kvalitatīvai izglītošanai – “nē”,” pārmet vēstules autori.
