Šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 3.ceturksni, mēneša
vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par 7,4% – no 722 eiro līdz
775 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie
dati.
Vidējās darba samaksas gada pieauguma temps šā gada 3.ceturksnī uzrādīja tādu pašu kāpumu, kā šā gada 1.ceturksnī.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,5% gadā, savukārt
sabiedriskajā sektorā – par 5,6%. Šā gada 3.ceturksnī vidējā bruto darba
samaksa privātajā sektorā bija 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā –
819 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,8% – no 715
eiro līdz 763 eiro.
Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 3.ceturksni vidēji
valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē,
ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, nemainījās, kamēr bruto
darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.
Šogad 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 566 eiro, un gada
laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas –
par 8,7%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba
ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un
atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada janvāra.
Šā gada 3 ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%, bija 7,8%.
Salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga
par 1,7% (privātajā sektorā – par 2,4%, bet sabiedriskajā – par 0,6%).
Šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo
periodu, vidējā bruto darba samaksa visstraujāk augusi profesionālo,
zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10,9%, būvniecībā – par
10,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par
10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,4% un lauksaimniecības,
mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10%.
Gada laikā profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē,
būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē darba samaksas fonds pieauga, bet
darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, samazinājās.
Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī
administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē fonds pieauga
straujāk nekā darbinieku skaits.
Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un
apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas
pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais
vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu
pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un
tirdzniecībā.
