Lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina ieviest minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai.
Pagaidām IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai
piedāvā apspriest pirmos iespējamos variantus. Tie paredz, ka
vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja
tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros – 18
bērni, bet novados – 14 bērni.
Klašu atvēršanas kontekstā klātesošie sprieduši arī par to, ka
Pierīgas novadi varētu tikt attiecināti uz reģionālās nozīmes attīstības
centriem, jo, kā liecina statistikas dati, Pierīgas izglītības iestādēs
mācās liels bērnu skaits un būtu nekorekti uz to attiecināt novadiem
paredzēto skolēnu skaita minimumu.
Darba grupas locekļi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas
pārstāvji sprieda par to, ka, pieņemot lēmumu par skolēnu skaita
minimuma noteikšanu, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020.gadam noteiktajiem principiem skolu tīkla sakārtošanai, būtu
jāizskata arī izņēmuma gadījumi.
Par vienu no tādiem tika saukta, piemēram, Ugāles vidusskola. Darba
grupas pārstāvis uzsvēra, ka gadījumā, ja šajā skolā nevarētu atvērt
10.klasi, jo būtu nepietiekams skolēnu skaits, tad reģionā starp
Ventspili un Talsiem vairs nebūtu nevienas vidusskolas. Tādējādi tiktu
ierobežotas skolēnu tiesības uz izglītību.
Darba grupas locekļi norādījuši, ka, lai gan šādu gadījumu Latvijā
neesot daudz – iespējams, aptuveni desmit -, šādu skolu liktenis un
izglītojamo turpmākās iespējas ir jāizvērtē atbilstoši papildu
kritērijiem, par kuriem vēlāk varētu notikt diskusijas.
Daži no šiem kritērijiem varētu būt attālums līdz tuvākajai skolai, kā arī atrašanās vieta.
Klātesošie apsprieda arī iespējas, kādā veidā pašvaldības varētu
līdzfinansēt klašu atvēršanu gadījumā, ja pašvaldības uzskatīs, ka
klases, neskatoties uz nepietiekamu skolēnu skaitu, tomēr ir
nepieciešamas. Tomēr pie kopsaucēja šajā jautājumā darba grupa pagaidām
nav nonākusi.
