Saeima šodien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus
Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā
dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.
Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas
paredz ieviest “nolikto atslēgu principu”, kas būtu attiecināms uz tiem
gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots
parādnieka mājoklis.
Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās
kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts
iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts
prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja
pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz
nākamā gada sākumam.
Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie
likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi
kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr
koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.
Atsevišķas bankas pārskatīja kredītpolitiku jau oktobrī – uzreiz pēc
maksātnespējas likuma grozījumu, kas paredz ieviest obligātu ”nolikto
atslēgu” principu, spēkā stāšanās.
Aģentūras LETA apkopotā informācija rāda, ka, piemēram, “Swedbank”
vēl oktobra vidū mājokļa iegādei, celtniecībai, remontam bija gatava
izsniegt kredītu līdz 90% no vērtības vai 85% no vērtības tipveida
dzīvoklim, bet tagad banka savā mājaslapā piedāvā kredīta apjomu līdz
70% no īpašuma tirgus vērtības.
Savukārt “SEB banka” oktobra pirmajā pusē piedāvāja hipotekāro
kredītu līdz 85% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, bet tagad bankas
mājaslapā sniegtajā informācijā teikts, ka hipotekārā kredīta
finansējuma apjoms ir līdz 70% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
“Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis intervijā aģentūrai
LETA iepriekš skaidroja, ka kreditēšanas nosacījumi mainīti, reaģējot
uz likuma izmaiņām. Mančinskis vērsa uzmanību, ka ļoti daudz tiek runāts
par “nolikto atslēgu” principu Maksātnespējas likumā, bet tikpat
būtiski ir grozījumi, kas paredz viena gada maksātnespēju. Tas ir pārāk
īss termiņš. “No teorijas viedokļa tā var likties laba iespēja –
cilvēkam neizdevās plānotais, viņš viena gada laikā iziet maksātnespēju,
un atkal viss notiek. Diemžēl mēs dzīvojam pēcpadomju sindroma vidē,
nevis Skandināvijā, Vācijā vai Lielbritānijā, kur cilvēki ļoti minimāli
dzīvo pelēkajā ekonomikā un kur ir ļoti skaidri ienākumi,” sacīja bankas
vadītājs. No cilvēkiem, kas līdz šim īstenojuši maksātnespējas procesu,
ap 85% saņem tikai minimālo algu. Tas nozīmē, ka realitātē viņi
izvairās no saistību segšanas, uzskata bankas vadītājs. Viņš atzīmēja,
ka diemžēl tiesas lielākajā daļā gadījumu cilvēku maksātnespēju izvērtē
formāli. Tas nozīmē, ka izvēlēties šo ceļu ir ļoti vienkārši.
Mančinskis uzsvēra, ka nav arī zināms, kā jaunās likuma normas tiks
pielietotas. Piemēram, ja cilvēks ir paņēmis kredītu pirms pieciem
gadiem, bet viņam iestājas maksāšanas grūtības un kredīts
jārestrukturizē, tad īsti nav skaidrs, vai tiks uzskatīts, ka kredīts
izsniegts saskaņā ar iepriekšējā vai saskaņā ar jaunā likuma prasībām.
To varēs traktēt tiesa pēc tam, kad iestāsies maksātnespēja. Bankai šādā
situācijā būs izvēle – nerestrukturizēt kredītu un strādāt saskaņā ar
veco Maksātnespējas likumu vai restrukturizēt kredītu un, iespējams,
strādāt saskaņā ar jaunajām Maksātnespējas likuma normām. Jaunajā likumā
ir arī diezgan neskaidri traktēts galvojumu mehānisms.
“Likumā ir virkne neskaidrību, kuras redzēsim pēc gadiem, kad šie
jautājumi tiks interpretēti tiesu praksē. Banka kā kreditors šajā
situācijā palielina pirmo iemaksu, lai mazinātu kredītu apjomu pret
nekustamā īpašuma ķīlu. Tā ir dabīga kreditoru reakcija uz piedāvātajiem
nosacījumiem un neskaidrību, it sevišķi ņemot vērā mūsu atbildību par
noguldītāju līdzekļiem,” sacīja bankas vadītājs.
“Swedbank” valdes priekšsēdētājs arī vērsa uzmanību, ka, pieņemot
Maksātnespējas likuma grozījumus, ir atvieglota maksātnespēja, bet nav
noteikti nekādi ierobežojumi. Taču citās valstīs cilvēkiem, kas izgājuši
maksātnespējas procesu, ir noteikti amata vai nodarbošanās
ierobežojumi, salīdzināja bankas vadītājs.
