Lai arī daži vietēji un ārvalstu politiķi ir izteikušies, ka
Krievija varētu mēģināt sarīkot Baltijas valstīs hibrīdkaru, Latvijas
prezidents Andris Bērziņš uzsver, ka šobrīd Latvijai militāru draudu
nav.
Bērziņš šorīt telekanālā LNT uzsvēra, ka kopš NATO sanāksmes pagājušā
gada marta pakāpeniski tiek veikti nepieciešamie darbi Latvijas
drošības stiprināšanai – šajā laikā ir četrkārt palielinātas gaisa
patruļas, Baltijas jūrā ir vairāk kuģu, NATO pilnveido ātrās reaģēšanas
spēkus, Latvijā tiek strādāts pie pretgaisa un prettanku aizsardzības
uzlabošanas, notiek bruņojuma modernizācija un bruņoto spēku attīstība,
nodrošinot saderību ar pārējiem NATO spēkiem.
Jautāts, vai jau šobrīd Latvijā nav vērojamas hibrīdkara izpausmes,
Bērziņš izteicās, ka debatējams jautājums esot, kas vispār ir uzskatāms
par hibrīdkaru. Mans uzskats ir, ka svarīgākais ir, lai Latvijas valsts
būtu stipra, vienota un attīstītos, atbildot uz jautājumu par
hibrīdkaru, sacīja Bērziņš. Šādā kontekstā viņš saskata, ka pieaug
pašvaldību loma valsts drošības stiprināšanā, jo tām vairāk jācenšas
celt iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo nodrošinājumu.
Nepieciešamās korekcijas tiek veiktas visu Latvijas drošības spēku
darbā, uzsvēra prezidents un pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā
Nacionālajā drošības padomes sēdē šie jautājumi “konkrēti apspriesti”.
Sēdē ticis runāts par valsts aizsardzības plāna uzlabojumiem atbilstoši
jaunajai drošības situācijai, tostarp, piemēram, precizētas instrukcijas
par prezidenta rīcību konkrētās valsts apdraudējuma situācijās.
Aicināts skaidrot savu piesardzīgo pozīciju jautājumā par karavīru
skaita būtisku palielināšanu Latvijā, Bērziņš skaidroja, ka nav jēgas
palielināt tikai cilvēku skaitu, ja līdzi nenāk bruņojuma un
nodrošinājuma papildināšana un modernizācija, jo plikām rokām karavīrs
nav karotājs. Nevar teikt – palielināsim karavīru skaitu, ja neesam
paredzējuši viņu nodrošinājumu vai apmācību, piebilda politiķis, pēc
kura vārdiem, viņa izteikumi šajā jautājumā tikuši uzpūsti prezidenta
vēlēšanu kampaņas kontekstā.
Bērziņš norādīja, ka ir vērojami arī uzlabojumi Latvijas policijā un
robežsardzē. Viņa vērtējumā, Latvija robežapsardzības jautājumos ir
priekšā kaimiņiem gan cilvēku apmācības ziņā, gan tehniskajā
nodrošinājumā, lai arī, protams, ir vēl ko darīt. Regulāri tiekot
strādāts arī pie drošības dienestu sadarbības uzlabošanas.
