Lai varētu optimizēt pedagogu skaitu mazajās lauku skolās un līdz ar
to nodrošināt lielākas algas, viens no risinājumiem būtu tautskolotāja
profesijas ieviešana sākumskolās, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
Tautskolotājs mācītu visus mācību priekšmetus bērniem no pirmās līdz
sestajai klasei. Izglītības darbinieki gan visai piesardzīgi vērtē šādu
ideju, norādot, ka tas varētu atsaukties uz izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērš uzmanību uz to, ka
skolās, kurās “ir 30 skolēnu un 15 pedagogu ar pāris kontaktstundām”,
nevar cerēt uz pietiekamu finansējumu. IZM rosina šādas izglītības
iestādes meklēt iekšējus risinājumus, kā uzlabot situāciju. Viens no
tiem būtu pedagogu skaita optimizācija. Nozarē strādājošie kā variantu
iesaka sagatavot tautskolotājus, kuri, līdzīgi kā daudzi sākumskolu
skolotāji, kas strādā 1. – 4. klašu grupā, spētu mācīt gandrīz visus
priekšmetus līdz 6. klasei ieskaitot.
“Tāda prakse jau bija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad pāris
skolotāji lauku skolās pasniedza visus mācību priekšmetus. Tagad ir citi
laiki, arī prasības citas. Tas, ar ko pietika sešklasīgajā Ulmaņa laiku
skolā, diez vai der mūsdienīgā izglītības iestādē,” spriež Viļakas
novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte
Šaicāne. Viņa piebilda, ka šāda iespēja nav apspriesta ne novada, ne arī
plašākā mērogā, taču šķiet, ka tas tikai vairotu atšķirību starp
pilsētās un laukos iegūstamo izglītību.
Tādā gadījumā vienam cilvēkam būtu jāapgūst plaša spektra zinības.
Cik gan ir tādu, kas vienlīdz labi pārzina latviešu gramatikas smalkumus
un matemātiku? Noteikti tik talantīgu ļaužu ir maz, un diez vai par to
naudu, ko var nopelnīt skolā, daudzi būtu ar mieru uz to parakstīties.
Patiesībā jau tagad ir daļa pedagogu, kas pasniedz vairākus priekšmetus,
bet tie, augstākais, esot trīs priekšmeti.
“Piemēram, vienā no novada skolām māca pedagogs, kas, lai “sakasītu”
normālu algu, māca ģeogrāfiju, krievu valodu un bioloģiju. Taču, lai
viņš to varētu darīt, ir vajadzīga atbilstoša izglītība un dokumenti,
kas to apliecina. Tātad tas prasīs pamatīgu papildu skološanos, ko diez
vai varēs un gribēs vidējā un vecākā gada gājuma pedagogi,” norāda
Kandavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Silvija Tiltiņa.
Viņa uzskata, ka šāds modelis būtu pieļaujams, lai glābtu lauku
skolas, jo skaidrs, ka pilsētas skolā šāds variants nederētu. Tagad jau
tā daudzās mazajās skolās ir apvienotās klases, kas nav tas labākais
variants, taču ļauj saglabāt skolu, bet neatvieglo skolotāja darbu.
“Prasīt, lai pāris cilvēki varētu tikt galā ar visiem mācību
priekšmetiem, papildus strādātu ar talantīgajiem bērniem un arī ar tiem,
kas apgūst speciālo programmu, ir pārāk liela pienākumu nasta,” domā
Cēsu novada izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka.
