Mēnesi agrāk atnākušais pavasaris dabā sveicina ar spirgtāku gaisu, siltāku sauli, sniegpulkstenīšu smaidiem un melno krauķu bariem. Makšķernieku pelēkie stāvi un lokanie kāti pie Mūsas liecina, ka nepārprotami tuvojas vimbu laiks, parasti gan tas ir aprīlī, bet izzūdošās ziemas ievieš savas korekcijas. Lūkojoties uz nenogurstošajiem copmaņiem, neviļus iedomājos, kādēļ gan neviens šo fenomenu nav izmantojis, lai piesaistītu tūristu, kā arī pašmāju ļaužu interesi un dažādotu aktīvās atpūtas iespējas.
Šogad, piemēram, liepājnieki, noskatījušies, kā vietējie jau gadiem braukā uz stinšu svētkiem Palangā, beidzot uzdrīkstējās un līdzīgas svinības rīkoja Liepājā. Saprotu, ka mums Kurzemes vēju pilsētas vērienu nesasniegt, bet, kāpēc gan Bauskā nevarētu būt Vimbu svētki ar makšķerēšanas sacensībām, tās organizējot pirms licencētās copēšanas sezonas sākuma?
Ierasts, ka mači notiek vien Bangu dīķī, bez plašāka skatītāju loka un pasākumiem ģimenēm. Taču domāju, ka, galvas saliekot kopā, varētu Bauskā izveidot saturīgu programmu dienas garumā, kurā sabalansētu dažāda gadagājuma iedzīvotāju intereses. Pārvietojamās teltīs varētu darboties ēdinātāji, zivju tirgotāji izvietotos ielas garumā, muzikanti spēlētu uz mobilās skatuves. Varbūt gribēts par daudz? Pasākumu apkārtnē ārpus telpām šajā periodā tikpat kā nav, varētu pat uzdrīkstēties un apgalvot, ka nav vispār. Kāds varbūt teiks, ka vispirms jāsakārto infrastruktūra un tad jādomā par izklaidi. Labiekārtota krasta promenāde ar ierobežotu transporta plūsmu, protams, būtu par daudz prasīts, taču arī ar minimāliem līdzekļiem var panākt maksimālu efektu. Lai ieceres piepildītu, jābūt vien uzņēmībai, gribasspēkam, izdomai, kā arī riskam un neatlaidībai. To arī varētu novēlēt gan mūsu novada kultūras dzīves vadītājiem, gan pašvaldības tēla veidotājiem.