Šogad Latvijā turpināsies algu kāpums, kaut sagaidāms, ka pieaugums
varētu nedaudz bremzēties, prognozē “SEB bankas” ekonomists Dainis
Gašpuitis.
Viņš skaidro, ka izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce,
kā dēļ uz ekonomikā novērojamajiem procesiem tās reaģē ar zināmu
aizturi. Līdz ar to vērojamā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās
līdzšinējo algu pieauguma tempu pamazām atdzesēs. Tomēr arī šogad uz
vidējās algas izmaiņām nozīmīgu ietekmi atstās minimālās algas
palielināšana. Līdzīgi kā pērn plānotais algu pieaugums nebūs
visaptverošs, bet gan vairāk vērsts uz svarīgāko darbinieku vai noteiktu
darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu.
Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un jau
ilgstoši esošā zemā inflācija. Tādējādi pastāv labi priekšnosacījumi
iekšzemes patēriņa attīstībai. Tas nozīmē, ka būtiska nozīme būs
patērētāju noskaņojumam un stimuliem, ko uzņēmēji spēs piemeklēt, lai
pārliecinātu iedzīvotājus tērēt, rezumē ekonomists.
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, pērn
vidējās darba samaksas pieaugums ir bijis straujākais pēckrīzes periodā.
Vidējā bruto darba samaksa gada laikā palielinājās par 6,8% un
sasniedza 765 eiro. Lai arī privātajā sektorā algas augušas straujāk –
par 7,4% nekā sabiedriskajā – par 6,1%, bruto darba samaksa privātajā
sektorā veidoja 741 eiro, kamēr sabiedriskajā sektorā tā bija 813 eiro.
Liela ietekme uz samaksas pieaugumu bija minimālās algas palielināšanai.
Ņemot vērā izmaiņas nodokļos un zemo inflāciju, reālās algas pieaugums sasniedza 8%.
