Rundāles novada Svitenes saieta namā piektdien, 20. martā, risinājās 2010. gadā sāktā tradīcija – vietējo uzņēmēju forums.
Pasākumā jomas aktualitātes pārsprieda Rundāles pašvaldības pārstāvji, vietējie uzņēmēji, Zemgales plānošanas reģiona un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Iepazīties ar Rundāles pieredzi bija ieradušies Iecavas novada domes pārstāvji.
Klātesošie četras stundas diskutēja par novada uzņēmējdarbību un tās attīstību, iespējamo sadarbību pašvaldībai ar uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām Eiropas Savienības fondu piesaistīšanā.
Kopīgiem spēkiem
Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» vadītāja Lāsma Veģere atklāj, ka uzņēmēju dienā piedalās, lai iepazītos ar jomas aktualitātēm un tiktos ar kolēģiem. Viņa uzsver, ka uzņēmējiem Rundāles novadā vissāpīgākā tēma ir ceļi. Viņas saimniecība un vēl divas atrodas līdzās valstij piederošai brauktuvei. Desmit kilometru garais ceļš ir katastrofālā kārtībā, par Eiropas Savienības fondu naudu to nav iespējams atjaunot, jo nosacījumi projektu apstiprināšanai ir nerealizējami, uzskata L. Veģere.
Līdzīgu sašutumu pauž Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Sintijas» īpašniece Iveta Borkov-ska, sakot, ka viņai kauns uzņemt viesus, kuri vēlas apskatīt saimniecības briežu dārzu: «Braucot pa ceļu, nevar vērt vaļā acis – vasarā ir putekļi, pavasarī un rudenī – dubļi, par ziemu vispār nerunāsim. Par kādu uzņēmējdarbības attīstību var domāt, ja ir šādi ceļi?»
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidro, ka kopīgiem spēkiem uzlabojumus var panākt. Līdz šim iedzīvotāji sūtījuši bildes un rakstījuši sūdzības, rezultātā šopavasar valsts ceļi nogreiderēti tik agri kā nekad. Parasti tādas aktivitātes notiek tikai maijā, piebilst priekšsēdētājs.
Atgriežas laukos
Pašlaik Rundāles novadā ar graudkopību nodarbojas 75 saimniecības, 11 audzē dārzeņus, četras pelna ar augkopību, 17 – ar lopkopību, piecas saimniecības attīsta biškopību, 38 ir pašpatēriņa saimniecības. Otrā plašākā uzņēmējdarbības nozare novadā ir tūrisms. Teritorijā reģistrēti 14 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, fiksēti 33 amatu meistari, ar oficiālu statusu – trīs mājražotāji utt.
Jaunajiem Rundāles novada uzņēmējiem svarīgi apzināt, kas novadā ir nepieciešams un kādu atbalstu var saņemt. Pērn rudenī no dzīves Salaspilī uz bērnības mājām Viesturu pagastā pārcēlusies Sandra Icaka ar ģimeni. «Bijām domājuši, ka laukos atgriezīsimies vecumdienās, bet sapratām, ka pilsēta mūs smacē,» atklāj S. Icaka, piebilstot, ka tagad jādomā, kā laukos pelnīt. Viņiem pieder 7,8 hektāri zemes, tehnikas nav, tāpēc par graudkopību nevar domāt. Jaunajai viesturietei ir ideja pushektāru apstādīt ar smiltsērkšķu audzi, iespējams, papildus varētu nodarboties ar putnkopību. «Man ir svarīgi uzzināt, kādas ir realizācijas iespējas Rundāles novadā. Te neesmu dzīvojusi 30 gadus, kopš pabeidzu pamatskolu, tāpēc noderīgi atjaunot komunikāciju un iejusties vidē,» secina S. Icaka.
Divus gadus Rundāles novadā strādā jauna keramiķe Laima Grigone. Viņa praktiskas iemaņas guvusi universitātē Lielbritānijā un tagad mājās iekārtojusi darbnīcu. Kopš šī gada februāra Laima piedāvā tūristiem aplūkot darbnīcu, vērot demonstrējumus pie virpas un klausīties stāstījumu par keramikas tapšanas procesu. Pavasarī bijušas pirmās grupas, un gaidāmajai tūrisma sezonai pieteikušies arī citi interesenti. Jauniete stāsta, ka pagaidām daudz par biznesu nedomā, bet enerģiju velta prasmju paaugstināšanai un radošo procesu attīstībai. Tomēr viņa uzskata, ka Rundāles novads, pateicoties pilij, tūrisma attīstībai ir piemērots.
Jāiegulda komersantiem
Forumā apsprieda arī dažāda finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai laukos. Ir izstrādāti sarežģīti noteikumi, lai saņemtu finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības, daudz būs jāiegulda arī uzņēmējiem, piemēram, jārada papildu darba vietas, jākāpina darba produktivitāte utt.
Piemēram, pašvaldība Lauku attīstības programmā 2014. – 2020. gadam var iesniegt tikai trīs projektus. Pašlaik tiek gatavotas divas koncepcijas – vecās pienotavas ēkas rekonstrukcija Rundāles pils tuvumā, kur plānots ierīkot vietu tūrisma un informācijas centram un ēdināšanas uzņēmumam, kā arī Mazmežotnes muižas kompleksa attīstība, ko paredzēts iekļaut aktīvā tūrismā, izveidojot jaunas desmit darba vietas. A. Okmanis uzsver, ka pašvaldība var iegultīt tikai publiski pieejamā daļā, piemēram, pievedceļos, tāpēc liela nozīme ir komersantu aktivitātei. Pašvaldība ir gatava sadarboties ar uzņēmējiem, kam ir idejas un līdzekļi biznesa attīstīšanai.
Novada domes priekšsēdētājs izceļ programmas apakšpunktu, kas nosaka, ka šajā plānošanas periodā 110 Latvijas pašvaldībām kopā būs pieejami 126,5 miljoni eiro pašvaldības ceļu pārbūvei. Ņemot vērā pašvaldības īpašumā esošo brauktuvju kopgarumu, lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību un lopu vienību skaitu, aprēķināts, ka Rundāles novads varētu saņemt 1,16 miljonus eiro. Pašvaldībai jāsagatavo tehniskie projekti ceļu rekonstrukcijai, bet paredzēts, ka asfaltēt tos nevarēs, jo tas ir dārgi, un tādējādi atjaunot varētu nelielus posmus. Arī šajā jautājumā Eiropas Komisija izvirzījusi stingrākas prasības, nosakot, ka finansējuma apguvei nepieciešami uzņēmēju integrētie projekti, piemēram, pie ceļa jādzīvo lauksaimniekam, kurš ar projektu palīdzību kāpina ražošanu vai rada jaunas darba vietas. Par šo jautājumu vēl paredzētas diskusijas. Pašvaldība ir ieinteresēta attīstīt tos ceļus, kur notiek skolēnu pārvadājumi un kas nepieciešami tūrismam un ražošanai, piebilst A. Okmanis.
Ieguvums visiem
Forumā dalībnieki atbalstīja ideju veidot uzņēmēju konsultatīvo padomi. Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Ludmila Knoka uzskata, ka padome būtu noderīga arī uzņēmēju viedokļu noskaidrošanā. Salīdzinājumam viņa apskatījusi citu pašvaldību piemērus. Novērotas dažādas pieejas, bet mērķis visiem ir viens – veicināt dialogu un attīstīt uzņēmējdarbības vidi.
«Jādomā, kā efektīvāk izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, lai netaisītu ceļu līdz vienam šķūnim, bet vienlīdz liels ieguvums būtu daudziem,» mudina speciāliste. Forumā izkristalizējās, ka padomē varētu darboties dažādu nozaru un pagastu uzņēmēji. A. Okmanis uzskata, ka kopskaitā tie varētu būt pieci līdz septiņi cilvēki, kuriem ir vēlēšanās darboties. Kandidātus uzaicināt padomē varētu speciāliste L. Knoka, un tos apstiprinās pašvaldība, bet uzņēmēji, kuri ļoti vēlas, var izrādīt iniciatīvu un pieteikties paši.
Padomes vadītājam un balsstiesīgajiem jābūt Rundāles novada uzņēmējiem. Kāds pašvaldības pārstāvis bez lemšanas tiesībām varēs piedalīties sanāksmēs, tehniski nodrošinot padomes darbu. Padome būs tiesīga paust ierosinājumus, sanāksmju lēmumus varētu izmantot kā pielikumus plānošanas dokumentiem utt. Šo ieceri domes komiteju sēdēs varētu apspriest maijā, papildina A. Okmanis.
