Aprīļa beigās durvis apmeklētājiem vērs Nacionālā botāniskā dārza jaunā augu māja Salaspilī.
Tur būs 0,4 ha oranžērija ar 14 klimatiskajām joslām, kas patiks ne tikai dārzu mīļotājiem, bet arī inženiertehnisko sistēmu un resursu taupīšanas lietpratējiem.
Vidi regulē dators
Gaisīgo stikla un metāla būvi pie zemes tur pamatīgu koka brusu konstrukcija ieejas mezglā. Ēku projektējuši un būvējuši SIA «Ekoteh Būve» speciālisti, kuru kontā Latvijā ir vēl sarežģītākās brāļu Ginteru saimniecības «Līgo» siltumnīcas, stāsta būvniecības nodaļas vadītājs Raimonds Ķeirāns. Salaspils botāniķu galvenā darba māja nopietnas pārmaiņas nebija piedzīvojusi kopš padomju gadiem, bet tagad Salaspilī ir modernākā oranžērija Baltijā, palepojas inženieris.
Klimata kontrole – laistīšana, sildīšana, apgaismojums, ventilācija, mitrināšana – notiek nepārtraukti tiešsaistes režīmā ar datora, savas meteostacijas, sensoru un motoru darbinātu automātisko sistēmu palīdzību. Vajadzības gadījumā visu var regulēt cilvēks pašrocīgi, paskaidro tehniķis Raimonds Pintāns. «Lai apgūtu visas holandiešu programmas «Serco» iespējas, paiet gads,» stāsta R. Ķeirāns, «sākām ar 5% opciju un pakāpeniski liekam klāt jaunas. Mūsu inženieri to papildināja ar mobilā telefona īsziņas nosūtīšanu, ja rodas neparedzēta situācija.»
Pirms saullēkta
Dārznieki jau šogad izvietoja jaunajās dobēs augus, tos publikai atvērtajā zonā varēs apskatīt, staigājot pa bruģētiem celiņiem starp dīķiem, pāri tiltiņiem un caur arkām vai sēžot uz soliņiem. Līdz ar lielāku cilvēku plūsmu vēl vajadzēs pielāgot klimata uzturēšanu, vērtē R. Pintāns, demonstrējot mākslīgās miglas sistēmu subtropu telpā. No caurulēm griestos pa sprauslām izspurdz smalku pilieniņu spiets, aizsvīdinot brilles un fotoaparāta lēcu. Augi, šķiet, gozējas maigajā miglā, jo ūdens pirms tam sasildīts. Sistēmā izmanto arī no jumta savākto lietusūdeni.
Inženiertehnikas «gaismas pilī» tumšākajos mēnešos ziedus modinās ar automātiski vēl pirms saullēkta ieslēgtu apgaismojumu. Botāniķe Lauma Ozoliņa rāda, kā ar vienu roku var pārvietot gerberu podiem nokrauto vairākus metrus garo galdu, kas ērti bīdāms virs metāla režģiem. Laistīšana notiek automātiski – katram augam pievadīta caurulīte, kuru vienā galā atgriež veselai rindai.
Gaida skolēnus
Botāniskā dārza lakstaugu floras nodaļas vadītājs Arnis Seisums vērtē: «Te ir ļoti labi apstākļi gan augiem, gan zinātniekiem, un dators cilvēkiem varētu atvēlēt kādu brīvdienu.» Arņa un viņa kolēģu darbu zinātnieku zonā apmeklētāji varēs vērot caur stikla sienām.
Inženieri un Salaspils zinātnieki cer – skolotāji un skolēni izmantos iespēju rīkot te izbraukuma mācību stundas. Ir telpas semināriem, izveidota interaktīvā sistēma ar skārienjutīgiem ekrāniem, kur var izsekot auga dzīvei no sēkliņas līdz augļiem. Kad sakārtos Botāniskā dārza mājaslapu, tajā varēs redzēt siltumnīcā notiekošo ar interneta kameru palīdzību.
VIEDOKLIS
Vērtē Velga Ērgle, Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas bioloģijas skolotāja:
– Iespēja apmeklēt jauno oranžēriju skolēniem būs noderīga, ne tikai mācoties par augiem. Te varēs dabā apskatīt visas enerģijas taupīšanas iekārtas, par kurām mācāmies ekoskolas programmā – grunts apkuri, automātisku laistīšanu un vēdināšanu, lietusūdens savākšanu, ekrānus, kas regulē gaismas ieplūdi. Karjeras izvēlei būs lieliski redzēt, kā ikdienā strādā zinātnieki botāniķi. Mācību stundai noderētu gids un noslēgumā tēmai atbilstīgs darba uzdevums, lai skolēns var pats praktiski izpētīt augu māju. Redzu labas iespējas projektu darbiem, ko vēl plašāk var izvērst vidusskolēni. Svarīgi gan, lai skolēniem ieejas maksa nebūtu par lielu.
