Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, 24. martā, Bauskas novada Īslīces vidusskolā tikās ar jauniešiem, uzklausīja pedagogus.
«Uzzināju ko vairāk par Saeimu, Mūrnieces kundzes dažas atziņas man šķita interesantas,» tā diskusiju ar valsts otro augstāko amatpersonu vērtēja 10. klases audzēknis Tedijs Turks. Viņa skolasbiedrs Andrejs Vargušenko kā noderīgu novērtēja domu apmaiņu par obligāto militāro dienestu, kā arī Krievijas rīcības analīzi: «Man nozīmīgs šķiet pats fakts, ka mūsu skolu apmeklējusi tik augsta valsts amatpersona.»
Puišiem jāiet dienēt
Jauniešiem I. Mūrniece stāstīja par darbu Saeimā, uzklausīja viņu viedokli par obligāto militāro dienestu. Vairāki vidusskolēni rosināja sekot Lietuvas paraugam un arī Latvijā to atjaunot. Tas veicinātu jauniešu fizisko attīstību, mainītu viņu domāšanu, sakārtotu vērtību sistēmu. Saeimas priekšsēdētāja atklāja, ka ne Lietuvā, ne arī Igaunijā nav tik attīstīta Zemessardze kā Latvijā. I. Mūrniece uzskata, ka jāturpina stiprināt profesionālo armiju, Zemessardzi, jāpalīdz izvērsties jaunsargu kustībai: «Ja mums ir Zemessardze, kurā cilvēki nāk brīvprātīgi, vai ir vērts citiem spiest iesaistīties militārajā dienestā ar varu?!»
Saeimas priekšsēdētāju patīkami priecēja Īslīces vidusskolas audzēkņu talantu daudzpusība, tostarp aktīvā skolēnu mācību uzņēmumu darbība. «Izcilībai ir vieta visur – vienalga, vai tā ir Rīga, Ņujorka, Madona vai Īslīce. Jūs esat izcili, ja radāt jaunus sasniegumus,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Specifisku nišu
Sarunā ar skolotājiem tika spriests par lauku mācību iestāžu pastāvēšanu. I. Mūrniece kā izdzīvošanas modeli mazajām lauku vidusskolām rosināja atrast katrai kādu specifisku nišu. Direktore Vija Ieleja skaidroja, kādēļ šāds priekšlikums nebūs dzīvotspējīgs. Lai piedāvātu profesionālās iemaņas, nepieciešami lieli ieguldījumi materiālās bāzes izveidošanā. «Ja sagatavosim visu, lai mācītu meitenes, piemēram, par šuvējām, mēs nespēsim nokomplektēt klasi, kurā 12 skolēni gribēs būt šuvēji. Lauku skolā šāds modelis nestrādās,» tā uzskata V. Ieleja.
Skolotāja Vaira Dundure aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem mainīt attieksmi pret pedagogiem: «Teju visās intervijās, sarunās jaušams zemteksts, ka skolotāju ir par daudz, viņi slikti strādā. Šķiet, mēs esam vainīgi, ka mūsu dēļ tagad ierēdņiem jādomā jauns modelis, jāpaaugstina mums algas. Ar savu ironisko smīnu īpaši izceļas IZM valsts sekretāre Evija Papule.»
Skolēnu skaits
Pedagogiem bija iebildumi pret jauno izglītības modeli. V. Dundure uzsvēra, ka vienmēr un visur nevar būt noteicošais skolēnu skaits. Viņa aicināja modeli veidot elastīgāku, lai viss netiktu mērīts pēc viena parauga. Izskanēja vēlme dot lielākas pašnoteikšanās tiesības skolām, tostarp par pašvaldībā lemto.
Nepilnības tika uzskaitītas arī mācību iestādes darba kvalitātes izvērtēšanā. «Novadā jūtams, ka ar abām rokām tiek atbalstītas pilsētas skolas, lai gan mācību rezultāti dažviet tur ir sliktāki nekā pie mums,» bilda V. Dundure. «Nereti mūsu skolā nonāk bērni, kuri ir izslēgti no lielajām pilsētas skolām. Viņiem līdzi nāk vēlējums: «Jums klasē ir maz bērnu, tiksiet ar šo skolēnu galā, kaut ko viņam iemācīsit. Mēs savā lielajā skolā neko nevaram panākt,» situāciju iezīmēja skolotāja Inese Rīna. Pedagoģe Rita Straumīte piebilda, ka nelielā skolā sagatavot izcilniekus mācību priekšmetu olimpiādēm ir daudz grūtāk, jo izvēles iespējas ir krietni mazākas.
Neziņa par algu
V. Dundure kā nenormālu raksturoja situāciju, ka par kārtējām izmaiņām atalgojumā pedagogi uzzina tikai septembra beigās. Skolotāji pašlaik jūtas neaizsargāti. Ja jūnija sākumā nebūs zināma septembra alga, tās aprēķināšanas kārtība, daži pedagogi no darba aizies. Iespējams, tie būs gados jaunāki cilvēki. Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju bija vērojams, ka pedagogu kolektīvā vairākumā ir dāmas labākajos gados, ir tikai viens skolotājs vīrietis.
Atbildot uz jautājumiem, Ināra Mūrniece izvairījās no konkrētiem solījumiem, taču vairākkārt uzteica pedagogus, paužot cieņu un pateicību. Viņa apliecināja, ka skolotāju darbs ir misija un pedagogi ir tie, kuri ne tikai māca, bet arī audzina. «Izglītības ministrijas vietā es jums neko solīt nevaru. Es varu atbildēt vienīgi par sevi, par Saeimu. Budžetā rezervēti trīs miljoni jaunā modeļa ieviešanai. Neesmu pārliecināta, vai šīs naudas pietiks, bet tik daudz tās ir. Vienīgi pašlaik jau arī nav paša modeļa. Taču Saeima sekos līdzi izmaiņām. Esmu konstatējusi, ka zināms haoss ministrijā ir beidzies,» atzina Saeimas priekšsēdētāja
I. Mūrniece uzklausīja viedokļus par valsts prezidenta kandidātiem un atzina, ka pedagogi spēj būt labāks paraugs saviem skolēniem nekā viens otrs Saeimas deputāts, kuram būtu jākalpo par piemēru sabiedrībai.
