Balts ātrvilciens pēc gadiem «Rail Baltica» ceļā trauksies no Tallinas uz Varšavu. Ērtajos zviļņos sēdošie mirkli pirms Mēmeles šķērsošanas Bauskas novadā noteikti nepamanīs labajā pusē metrus simts no sliedēm esošo dzelteno ēku un cilvēkus pagalmā. Ja vien māja tur vēl stāvēs un ja vien ļaudis tajā dzīvos.
«Bauskas Dzīve» Vecsaules pagasta «Irbītes» apmeklēja pirms divām nedēļām. Siltais pavasaris nožāvējis zālienu sētā, var redzēt, ka pagalms rūpīgi uzkopts pirms ziemas. No mašīnu novietnes bruģētais celiņš aizved līdz dzelteni krāsotajai mājai. Pie tās sagaida saimnieki Vaiva un Lauris Ropāji, līdzās viņiem paklausīgs mājas sargs Džeris.
Lauku idille
Vaiva un Lauris ir jauni cilvēki, kuri «Irbītes» sākuši apgūt pirms deviņiem gadiem. Tad līdzās Laura vecāku mājai «Laugaļi» bija pamests zemesgabals, aizaudzis ar nezālēm teju līdz jostasvietai. Taču jauniešus tas neatturēja šķirties no dzīvesvietas Rīgā un vīt savu ģimenes ligzdu laukos. Pavisam tuvu ir Mēmele, dabas aura ieskauj viensētu no visām pusēm. Lielajos laukos iemaldās pa stirnu pārim, meža nostūrī ir bagātīga dziedātājputnu pasaule, netālajā Pētermuižas parkā ligzdo ūpji un pūces, tepat novēroti varžu migrācijas ceļi. Tāds idillisks lauku stūrītis, kurā no galvaspilsētas iespējams nokļūt vienā stundā, līdz Vaivas darba vietai Tukumā var aiztraukties pusotrā stundā. Savukārt Laurim, mežsaimniecības inženierim, darba lauks ir visriņķī – Bauskas un tuvējo novadu mežos.
Zaļais variants
Pirms doties iekšā, nolemjam apskatīt apkārtni, lai dabā redzētu, kur plānotas «Rail Baltica» dzelzceļa sliedes. Lauris norāda uz 150 metrus attālo krūmāju svītru. Tur, iespējams, pēc gadiem dunēs sliedes. Pārdesmit metru uz šo pusi pļavā būs norobežojošais žogs, varbūt trokšņus slāpējošais valnis. To nosaka viens no diviem variantiem – zaļā trases versija.
Laurim šķiet, ka šī josla gūs lielāku atbalstu nekā sarkanā trase, kas plānota netālu no degvielas uzpildes stacijas Vecumnieku un Vecsaules ceļa krustojumā, apmēram trīs kilometrus no «Irbītēm». Apjaušot daudzo valsts īstenoto darījumu netīro raksturu, ir iegūta netieša informācija, ka pirms gadiem zemesgabalus zem zaļā koridora lielā daudzumā par niecīgu summu iegādājies kāds miljonārs. Tas viņu rosinās nežēlot naudu zaļā projekta lobēšanai, jo pēcāk kompensācijās naudu varēs atgūt ar uzviju.
Kā vardes kurkst
Ieejot mājā, mūs sagaida piecgadīgais Rūdolfs, vecākais no Ropāju dēliem. Četrus mēnešus vecais Jēkabs augšstāva istabā ielaidies pēcpusdienas snaudā. Tieši bērni bijuši viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ dzīve Rīgā mainīta pret lauku viensētu. «Es gribu, lai viņi iemācās sadzirdēt, kā pavasarī pumpuri plaukst, vardes kurkst un kā rudens lapās čabinās ezis. Es nenovēlu saviem bērniem ik pēc divām stundām klausīties ātrvilciena «aizlidošanā» aiz žoga vai preču vagonu riteņu klaboņā,» pārdomās dalās Vaiva.
Piekrītot sievai, Lauris steidz piebilst, ka viņi nebūt nav pret progresu un ekonomisko attīstību. Viņi atbalsta visu jauno. Par to liecina pa parketu «skraidošais» i-robots, vakara stundās laiku «aprijošais» plazmas televizors. Iespējams, Ropāji būs vieni no pirmajiem, kas ātrgaitas vilcienā no Rīgas aiztrauksies uz vakariņām Varšavā.
Tomēr veids, kā šī «gadsimta maģistrāle» top, ģimenei nav pieņemams. Vislielākie iebildumi viņiem ir pret vietējo Bauskas pašvaldību. Kā tas var būt – saimnieki par projektiem viņu zemes tiešā tuvumā uzzina tad, kad teju viss jau saplānots?!
Nekādu pazīmju
Apzinot topošo īpašumu, 2006. gadā Ropāji noskaidroja, ka teritoriālajā plānā iezīmēta josla pāris kilometru attālumā Bauskas apvedceļa būvei. Pieņēmusi lēmumu, 2007. gadā ģimene paņēma kredītu un sāka mājas celtniecību. Būvniecības dokumentus saskaņojot, nevienā atbildīgajā institūcijā netika ne ar pušplēstu vārdu bilsts, ka nākotnē jaunbūve varētu atrasties līdzās dzelzceļa līnijas aizsargjoslai.
Divos gados, stundas neskaitot un spēkus netaupot, «Irbītes» ieguva šodienas aprises. «Desmitiem zemes tonnu esam pārcilājuši, savām rokām vecā asfalta gabalus liku iebraucamajā ceļā. Te katrs krūmiņš un koks ir mūsu dēstīts un lolots. Astoņus gadus esam diendienā te tērējuši savus spēkus un līdzekļus, jo zinājām, ka būvējam sev, saviem bērniem,» skarbums ar emocijām mijas Laura balsī. «Mēs neko tādu nebūtu darījuši, ja kāds toreiz būtu pateicis, ka te būs dzelzceļa sliedes. Plānos vēl ir pirtiņa, noskatīta vieta pagrabam. Kad šī gada sākumā pastkastītē bija aicinājums ierasties uz dzelzceļa maģistrāles būves sabiedrisko apspriešanu un iezīmēta tās iespējamā atrašanās vieta, man šķita – viss dzīves pamats pazūd zem kājām,» sāpes ieskanas arī Vaivas balsī.
Precīzi līdz centam
Tomēr emocijām vaļu ļaut nav lielas jēgas. Valsts un visas Eiropas līmenī ir pavēstīts: būs dzelzceļa maģistrāle «Rail Baltica». To apzinās arī Ropāju ģimene, taču viņi negrib padoties. «Man nav pieņemami, ka esmu nostumta malā no diskusijas, no iespējas paust viedokli, kuru respektē,» sajūtas atklāj Vaiva.
Tādēļ ģimene vēlas redzēt līdz centam izvērstu abu variantu – zaļā un sarkanā – izvērtējumu. Tiek gaidīts precīzs, ar dokumentiem apliecināts apgalvojums, kā un kur būvēs jauno ātrgaitas automaģistrāli. Kas noticis ar 2011. gada septembrī Bauskas novada domes pausto uzstādījumu, ka dzelzceļš un automaģistrāle jāapvieno vienā transporta koridorā? Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pašvaldībai solīja iekļaut abas trases vienā koridorā. Kas, kur un kāpēc «noracis» šo ideju?
Nejūt pašvaldības rūpes
Ropāju ģimene iepazītos ar katru iebildumu gan par vienu, gan par otru variantu un argumentētām atbildēm uz tiem. Skaidrs, ka šī projekta katram potenciālajam cietējam individuāli atbildēt būs grūti. «Taču mums ir Bauskas novada pašvaldība. Vispirms gribu dzirdēt un just, ka par mani domā mana pašvaldība,» nostāju pauž V. Ropāja.
Ģimene saprot, ka varētu palikt zaudētājos. Taču tad vajadzīga simtprocentīga pārliecība, ka izskatīti visi iespējamie varianti un visi aprēķini pierāda tikai vienu patiesību – sliedes jābūvē pa zaļo koridoru.
Līdzīgi Ropāju ģimenei daudz neskaidrību un iebildumu pret «Rail Baltica» projekta īstenošanas ieceri Bauskas novadā ir Vecsaules pagasta Pētermuižas apkaimes iedzīvotājiem. Savu viedokli 25. martā viņi nosūtījuši argumentētā 26 cilvēku parakstītā vēstulē novada domes deputātiem, kā arī Vides pārraudzības valsts birojam, Satiksmes ministrijai un pilnsabiedrībai «RB Latvija». Ir vēl cita – 310 iedzīvotāju parakstīta vēstule, kas marta sākumā nosūtīta jau iepriekš minētajām institūcijām.
Sestdien, 28. martā, Vecsaules pagasta «Pļaviņās» bija organizēta tikšanās ar Bauskas novada domes deputātiem. Diskusijā izskanēja daudz jautājumu un iebildumu. Par šīs tikšanās norisi lasiet kādā no nākamajiem «Bauskas Dzīves» numuriem.
VALSTS VADĪTĀJU NOSTĀJA
Valsts prezidents Andris Bērziņš 23. martā ar satiksmes ministru Anriju Matīsu pārrunāja dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» publiskās apspriešanas gaitu un rezultātus. A. Bērziņš pauda viedokli, ka visbūtiskākais šajā projektā ir komunikācija un individuālās sarunas ar potenciālajiem īpašniekiem, kurus skars dzelzceļš, lai ikviens cilvēks skaidri saprastu, ko tas viņam nozīmēs, lai tiktu panākts kompromisa risinājums.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma 10. marta intervijā «Rīta panorāmā»: «Ir jārisina jautājums par katru konkrētu lauku, kas zemniekiem vairs nenesīs ieņēmumus, vai māju (..) Ir nepieciešama adekvāta kompensācija.
Mēs nevaram pateikt, ka jūsu mājai tagad pāries pāri dzelzceļš, un dariet, ko gribat. Ir vajadzīgas kompensācijas, lai cilvēki var atrast līdzvērtīgu mājokli.»
