Sieviešu koris «Skalve» sestdien, 28. martā, Bauskas novada Vecsaules pagasta Ozolaines skolas zālē draugu un radu lokā svinēja skanīgu 15 gadu jubileju.
Svētku koncertā 18 dziedātājas sniedza priekšnesumu kopā ar diriģenti Ingrīdu Zemļinsku, koncertmeistari Inetu Pilverti un solisti Agitu Gabranovu, kas reiz dziedājusi pašu rindās.
Kora dibināšanas iniciatore un prezidente Māra Brakovska stāsta: «Tikai mūsu diriģentei, koncertmeistarei un kormeistarei Antrai Balgalvei ir kārtīga muzikālā izglītība. Vairākums mācās pēc dzirdes. Tas ir grūti, jo dziesmas ir sarežģītas, cik spējam, turam līdzi augstajam līmenim. Mēs gribam dziedāt, ne tikai mājās sēdēt. Noaut gumijniekus, uzvilkt kleitu, uzkrāsot lūpas un just skaistumu.»
Koristes pēc profesijas ir lauku saimnieces, lietvedes, grāmatvedes, skolotājas, pensionāres, šuvējas u. c. Diriģente «Bauskas Dzīvei» uzsver: «Kolektīva spēks ir spēcīgā vēlmē dziedāt, ko apvieno ar dažādiem darbiem, un tas ir sarežģīti. Dziesmas prieks liek sanākt vienreiz nedēļā. Apgūstam visu Dziesmu svētku repertuāru, kas domāts lielākiem kolektīviem, piedalāmies skatēs un koncertos. Strādāsim, kamēr vien būs, kas dzied.»
I. Pilverte, Iecavas mūzikas skolas direktore, kas ar «Skalvi» ir kopā kopš dibināšanas, atklāj, ka sākumā korī dziedājušas gan Vecsaules pagasta, gan netālās Skaistkalnes dāmas. «Mēģinājumi pārmaiņus notika Vecsaulē un Skaistkalnē. Kad rajonu sadalīja novados, skaist-kalnietes sāka dziedāt Vecumniekos. Tomēr «Skalve» palika. Sieviešu korim 15 gadi, un tāds sniegums ir ļoti nozīmīgs veikums. Kolektīvam ir ļoti atbildīgs kodols – sievas visu sarīko, sarunā, sakārto. Diriģentei tikai jāvada muzikālā puse,» vērtē mūziķe.
Dziedātāja kopš pirmsākumiem Iveta Kvedare atminas jocīgāko piedzīvojumu: «Pirmajā braucienā uz Gaujienu tērpi bija sakārti uz stangas busiņa aizmugurē, un dažas dziedātājas sēdēja aiz tiem kā skapī. Pašķirot kleitas, varēja «iznākt no skapja». Atpakaļceļā ap četriem no rīta busam beidzās degviela, gaidot dancojām un dziedājām uz ceļa.»
Kā saviļņojošāko Māra un Iveta atminas brīdi, kad Slovākijā sāls raktuvēs 120 metru dziļumā izveidotajā baznīcā «Skalve» dziedāja «Nāru dziesmu». «Gandrīz «nocēlām zemei jumtu»,» smejas gaišās sievas, «sapulcējām ap sevi visas tobrīd pazemē klīstošās ekskursantu grupas.» Dziesmu svētki reizēm nākuši ar tik daudz darba, ka runājot balss dažai vairs nebija, bet padziedāt varēja vienmēr.
Koncertā dāmas sveica Vecsaules pagasta amatierkopas, pašvaldības pārstāvji, draugi no Skaistkalnes un ģimenes. Dziedātājas bērzu zaros iekāra dekoratīvas notis ar laba vēlējumiem. Publika sarīkoja ovācijas pēc 15. jubilejai veltītās dziesmas ar Zinaīdas Īzakas tekstu. Sveicēji pārliecināti vēlēja korim vēl vismaz tikpat gadu dziesmas un kopābūšanas prieka.
