Finanšu ministrija iesaka mainīt pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas iemaksu un sadales kārtību, kā mērķi minot nolūku padarīt to «taisnīgāku». Tagadējais modelis neatbilst izlīdzinātas reģionu attīstības mērķim – no 119 pašvaldībām vairāk nekā 100 neiekasē tik daudz, lai nodrošinātu pamatfunkcijas saviem iedzīvotājiem, tās dotē no nedaudzo pārtikušāko un valsts «maka».
Viedokļu par pārmaiņām pagaidām nav daudz. Tie, kuri naudu saņem, cer, ka «skābeklis» netiks aizgriezts. Iebilst turīgākās pašvaldības ap galvaspilsētu, kam var nākties citām atdot vairāk naudas. Līdz ar apspriešanu Saeimā pārmaiņas, cerams, drīz varēs izprast detalizēti, taču ir cerīga nots – tās likšot nabadzīgākajiem novadiem rūpēties par uzņēmējdarbības attīstību. Tomēr te ir klupšanas akmens – jomas, kur novados valda monopols, piemēram, komunālie pakalpojumi, nevar ļaut brīvi dotēt deputātiem, kas nereti nesaprot, kā darbojas ekonomika. Savukārt privātās uzņēmējdarbības atbalsts pieļaujams tikai pašvaldībās, kas darbojas atklāti, informāciju par īpašumiem vai biznesa iespējām sniedzot ne tikai saviem «čomiem», bet jebkuram aktīvam un atbildīgam pilsonim.
Svarīgāk par citu savāktās naudas pārdali būtu panākt, lai katrs novads sevi uzturētu pats. Iespējams, ka efektīvāks līdzeklis būtu nevis citādi pārdalīt dažu nošauto lāci, bet padarīt pašvaldību turību vairāk atkarīgu no uzņēmumu, nevis darbaspēka nodokļiem. Būtu pamācoši, novērtējot katras teritorijas ekonomisko potenciālu, vispār atņemt «slinkākajām» pašvaldībām dotācijas – iespējams, sarūkošais serviss mudinātu iedzīvotājus pieprasīt no vietējiem «ķeizariņiem» efektīvāku pārvaldi vai pat novadu apvienošanos. Tas varbūt liktu «pamosties» tiem pašvaldību darboņiem, kuri nodokļu maksātāju naudu uzskata par savējo.
