60 gadu jubileju svin dvīņi Edīte Launiece un Egons Brazausks.
Dvīņi Edīte un Egons dzimuši 1955. gada 1. aprīlī. Abi strādā izglītības jomā Bauskas novadā. Edīte ir Codes pamatskolas sākumskolas skolotāja, bet Egons ir Vecsaules pamatskolas direktors. Viņi kopā bijuši vienā klasē kā pamatskolā, tā vidusskolā. Arī augstskolas laikos māsa brālim vienmēr palīdzējusi, un pat tagad viņus vieno izglītības nozare.
Ar humoru viss kārtībā
Edīte un Egons auguši Codes pagastā. Mācījušies Codes pamatskolā, bet vidējo izglītību abi ieguvuši Bauskas 1. vidusskolā. Ģimenē ir arī jaunākais brālis Jānis. Visi sadzīvojuši labi. Egons stāsta, ka bērnībā daudz nācies strādāt. «Ravējām bietes, tad tās vācām. Par to ģimenei tika piešķirts cukura maiss,» atminas Egons. Ir arī kāda atzīšanās. «Tagad jau to var stāstīt,» smaidot noteic Edīte, «es itin bieži laboju skolasbiedru angļu valodas kontroldarbus, lielākoties vārdiņus. Skolotāja, protams, pēc tam ar aci pārskrēja pāri, vai viss ir kārtīgi izdarīts. Tad jau ceturtajā klasē sapratu, ka vēlos būt skolotāja,» atminas Edīte.
Dvīņi dzimuši 1. aprīlī, Joku dienā. Abi nosmej, ka ar humoru viss viņiem ir kārtībā. Egons ir joku un anekdošu cienītājs: «Labākie smieklu stāsti paliek ilgi atmiņā. Pēc tam ar tiem dalos paziņu lokā, kopā pasmejamies.»
Otrpus skolas solam
Edīte pēc vidusskolas turpināja mācības toreizējā Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā un pakāpeniski virzījās uz savu jau ceturtajā klasē izvirzīto mērķi – pedagoga profesiju. Jubilāre atminas, ka grūtākais esot bijis apgūt klavierspēli: «Tolaik sākumskolas skolotājs mācīja bērniem visu – rēķināt, rakstīt, zīmēt un dziedāt. Katrā telpā institūtā bija pa klavierēm, lai pēc lekcijām studenti var trenēties.»
Pēc institūta pabeigšanas Edīte uzaicināta strādāt Jelgavas pusē, Lielvircavas skolā. Tur jaunā pedagoģe iemantoja slavu kā pasniedzēja, kura bērniem iemācījusi rakstīt visglītākajā rokrakstā. Tālākās darba gaitas Edīti aizvedušas uz Jelgavas tautas izglītības nodaļu, strādājusi par metodiķi. Laikam ejot, pastiprinājusies vēlme atgriezties dzimtajā pusē. «Jelgavā nebija man radu, nejutos savā ādā. Nolēmu atgriezties mājās,» teic jubilāre. Viņa no 1986. gada strādāja Bauskas tautas izglītības nodaļā par metodiķi. Visbeidzot 1989. gadā atgriezās savā skolā – Codes pamatskolā, kurā strādā vēl līdz šai dienai. «Abi ar brāli turpinām skolas gaitas, tikai otrpus skolas solam,» smaidot bilst Edīte.
Zīmīgs ir 9. augusts
Egons beidzis tagadējo Sporta akadēmiju. Viņš vēlējās kļūt par treneri. «Jebkuram trenerim pamatos jābūt pedagoģiskajām īpašībām,» uzskata jubilārs. Egons bija sporta meistars. Lieliskus valsts mēroga rezultātus sasniedzis brīvajā cīņā, pēc tam rokasbumbā. Vidusskolā treniņi bijuši katru dienu, viegli neesot gājis. Vēlme dzīvot laukos viņu aizvedusi uz Vecsauli. Par treneri gan neesot sanācis kļūt, bet par sporta skolotāju gan. «Tas pats vien gandrīz ir,» smaidot noteic Egons.
Vēl tagad viņš spilgti atminas brīdi, kad ar brāļa un viņa kopīgo mocīti pirmo reizi iebraucis skolas pagalmā. Pēc trim gadiem kļuvis par Vecsaules pamatskolas direktoru, mācību iestādi viņš vada kopš 1980. gada. Zīmīgs Egonam ir
9. augusts. Šajā datumā viņš sāka darba gaitas Vecsaules skoliņā un vienlaikus kļuva par direktoru.
Astoņi izlaidumi
Edīte sevi sauc par «mājas cilvēku». Viņa nedodas izbraucienos ārpus Latvijas. «Es ar saviem skolēniem braucu ekskursijās pa mūsu skaisto zemi. Ir vietas, kurās nācies būt vairākkārt, bet man tik un tā ir interesanti tur atgriezties. Nekur tālu nevēlos doties,» smaidot stāsta codiete. Viņa slavē savus kolēģus. Ar viņiem nekad nav garlaicīgi, kopīgi dodas ekskursijās un cits citu sveic jubilejās. Arī skumjos brīžos kolēģi cits citu atbalsta. Vasarās viņa labprāt pavada laiku savā puķu dārzā.
Jubilāre aizraujas ar krustvārdu mīklu minēšanu, grāmatu un žurnālu lasīšanu. Edītei ir dēls Dāvis, kurš mācās 12. klasē. Viņa lepojas ar saviem brāļiem. Tagad biežāk satiek Jāni, kurš dzīvo netālu. Ar dvīņubrāli Egonu tik daudz redzēties nesanāk. «Viņš vienmēr ir skrējienā,» noteic Edīte. Jubilāre atklāj, ka viņas aizraušanās bijusi radiotehnika, ar kuru darbojies vīrs. Skaistākie darba gadi pavadīti Codes pamatskolā: «Man ir bijuši astoņi izlaidumi, esmu priecīga šeit strādāt.»
Prieku rada bērni
Egons jau aptuveni astoņus gadus ar aktīvo sportu vairs nenodarbojas, bet viņš bieži dodas makšķerēt un medīt. Pavasarī un vasarā daudz laika prasa mājas apkārtnes labiekārtošana un dažādi dārza darbi. Jubilāram ir divi dēli – Viesturs un Ivars, kā arī meita Alīna, kura mācās par pedagoģi. Ar sievu Valdu laimīgi precējies vairāk nekā 30 gadus. «Prieku rada bērni. Dēli aktīvi sporto, spēlējot volejbolu. Meita mācās par pedagoģi. Visi bērni iesaistījušies jomās, kurās darbojos es, un par to liels prieks,» atzīstas jubilārs.
