Bērnu vecākus Bauskā satraukusi izplatītā informācija par iespējamo darba režīma maiņu bērnudārzos. Dažviet darbinieki gatavojot atlūgumus, jo viņiem būtiski samazinās atalgojumu.
Vēstuli novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam un deputātiem nosūtījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Bauskas starpnovadu padomes priekšsēdētāja Māra Graudiņa.
Ko samazināt?
M. Graudiņa pauž Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku satraukumu par iespējamo algu samazinājumu no 1. aprīļa. Iemesls tam esot valsts finansējuma trūkums pirmsskolas pedagoģisko darbinieku algām piecu un sešgadīgo bērnu apmācībai. Iestāžu vadītājām jādomā – samazināt darbinieku skaitu vai atalgojumu.
Iestājoties par saviem arodbiedrības biedriem, vēstules noslēgumā M. Graudiņa aicina «nekavējoties veikt radušās situācijas analīzi, nepieciešamo finanšu līdzekļu pārkārtošanu, lai arodbiedrībai nebūtu jāizmanto likuma noteiktajā kārtībā paredzētās protesta formas, kas radītu nevajadzīgu disonansi visā novada sabiedrībā». Vai šis aicinājums jāsaprot kā streiks, pikets, atteikšanās pildīt darba pienākumus, kad aktivitātes paredzētas, M. Graudiņa «Bauskas Dzīvei» atturējās skaidrot.
Ciparos haoss
Lai izprastu situāciju, «Bauskas Dzīve» tikās ar izglītības nodaļas vadītāju Māru Bauvari, runāja ar administrācijas speciālistiem, bērnudārza «Pasaulīte» vadītāju Dainu Kadišev-sku, citu bērnudārzu darbiniekiem, kuri nevēlējās publiski paust savu vārdu. Apskatot dažādas tabulas, var samulst – trūkstošās summas atšķiras par vairākiem tūkstošiem eiro. Vienviet tiek nosaukti 10 000 eiro, citur iztrūkums veido vairāk nekā 25 000 eiro. Cenšoties iedziļināties naudas plūsmas aprēķināšanas metodoloģijā, drīz vien pārņem atskārsme – izglītības sistēmā un pedagogu atalgojumā valda haoss.
Patiess un izprotams ir tikai viens skaitlis – piecu un sešu gadu vecu bērnu skaits novada izglītības iestādēs 2014. gada 27. maijā bija 540, bet 2014. gada 1. septembrī – 489 – par 51 bērnu mazāk. Līdz ar to samazināta valsts mērķdotācija. «Jā, naudas ir mazāk. Tomēr mēs strādājam kopā ar bērnudārzu vadītājām, lai atrastu trūkstošo summu. Naudu var atrast iestāžu iekšējās rezervēs, pārskatot tarifikācijas, rūpīgi izvērtējot strādājošo darba laika grafiku. Mums nekādā gadījumā nav uzstādījums – obligāti samazināt algas vai atlaist darbiniekus. Tikšanās notiek regulāri. Kopā sanācām un spriedām 31. martā, sapulce būs 8. aprīlī. Mēs meklējam iespējas,» skaidro M. Bauvare.
Sarunās administrācijā netiek slēpts, ir gadījumi, kad uz papīra fiksētais stundu skaits nesakrīt ar realitāti. Katram norādot viņa reāli nostrādāto stundu skaitu, atklāsies, ka vienam tas būs mazāks, citam darbiniekam saglabāsies līdzšinējais. Tādējādi katrs saņems tik, cik reāli būs nostrādājis.
Strādās kā līdz šim
Vēstījumu vecākiem pauž pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaulīte» vadītāja Daina Kadiševska: «Vecākus šīs mūsu problēmas neietekmēs. Mēs strādāsim kā līdz šim, vakaros mazuļus varēs izņemt līdz plkst. 19.» Vienlaikus D. Kadiševska atzīst, ka naudas nepietiekamība liks daudz ko pārskatīt. Ja īstenotu vienkāršāko piedāvāto variantu – pārskatīt slodzes un samazināt tās no 30 stundām nedēļā uz 27,5, darbiniekiem alga kļūtu mazāka par desmit procentiem. Audzinātājām tas būtu ļoti sāpīgi.
Bērnudārzos strādājošie neslēpj, ka novada administrācijas metodes, ar kādām tiek meklētas naudas rezerves, dažbrīd ir pazemojošas. «Jau tā mēs darbā aizvadām vairāk laika, nekā mums tarificē un samaksā. Papildus tam mums vairāku nedēļu garumā īpašās kladēs vajadzēja sīki ierakstīt, cik minūtes veltām aplikāciju veidošanai, iešanai pastaigās, kurpju šņoru sasiešanai. Trūka tik, lai ierakstām, cik minūtes degunu šņaucām, cik ilgi no rīta pie spoguļa ķemmējāmies,» ironiskā tonī savu attieksmi pauž kāda audzinātāja. Ilggadējā darbiniece vēl nezināja, vai būtu gatava iesaistīties arodbiedrības iecerētajās protesta akcijās. Arī par atlūguma iesniegšanu bija skeptiska, jo citu darba iespēju viņai nav.
Vakaros dosies apgaitā
Situācijas nopietnību izprot deputāte, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas vadītāja Ineta Nagņibeda. Viņa uzskata, ka ir jārod risinājums, nesamazinot strādājošo algas. Kā vienu no variantiem viņa piedāvā rūpīgi izvērtēt darbu grafiku, tarifikācijās uzrādīt tikai tās stundas, kuras reāli tiek nostrādātas. Nav noslēpums, ka dažviet audzinātājām ierakstīts darbs līdz sešiem septiņiem vakarā, kaut gan, piemēram, laukos skolēnu autobuss visus audzēkņus mājās aizved jau ap četriem pēcpusdienā.
I. Nagņibeda pauda apņemšanos vakarpusē apmeklēt bērnudārzus, lai realitātē pārliecinātos par audzēkņu skaitu dežūrgrupās, aprunātos ar audzinātājām par viņu slodzi.
