70 gadu jubileju svin baušķeniece Ausma Vaičekone.
Dzimusi Vecumniekos, jaunību aizvadījusi Jaunsaulē un Panemunē, bet lielākā daļa darba mūža – Bauskā – tāds padomju laika dzīvesstāsts ir Ausmai Vaičekonei, kurai 12. aprīlī 70 gadu jubileja.
«Esmu dzimusi kādreizējā Kosmonautikas dienā. Kad pirmais cilvēks – Jurijs Gagarins – lidoja kosmosā, man apritēja 16 gadu,» stāsta jubilāre.
Pēckara ģimene
Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos dzimušais bērns lielā mērā izjuta radīto traģēdiju sekas. Jubilāre dzimusi 1945. gadā Vecumnieku pagasta mājās «Klīves» uz galda, meitas uzvārdā – Vita. Māte gan ar tēvu izšķīrās pēc trim gadiem, bet dzīvojusi un strādājusi turpat netālu, darbdienas aizvadot govju fermās par slaucēju. Tad viņsaulē aizgājusi vecmamma, ar māti pārcēlušās uz Jaunsauli dzīvot pie vectēva.
Jubilāre atzīst, ka grūti vērtēt – vai tas esot pēckara dēļ vai ģimenes liktenis, bet gan mātes ģimenē, gan pašai iznācis bērnu audzināt vienai. Mātes māsām tāpat. Tur gan iemesli dažādi – citai vīrs leģionā pazuda, citai miris, citai cietis padomju represijās. Mātes brāli aizsūtīja uz Sibīriju. Tā arī sievietes vienas pašas strādāja, dzīvoja un savus bērnus audzināja.
Pirmās trīs klases pabeigtas Umpārtes skolā. Tad mācījusies Skaistkalnē, bet astoto klasi pabeigusi Jaunsaules pamatskolā. Viņa apguvusi lopu sēklotājas amatu un turpinājusi strādāt kolhozā. Darbs vedās. «Ballēs gan apkārtējie ļaudis sāka mani saukt par «bulli»,» tagad ar smaidu atceras A. Vaičekone. Tāpēc šo nodarbi tomēr pametusi.
Gan Latvijā, gan Lietuvā
Mamma 1965. gadā nopirkusi māju Panemunē, un pavasarī pāri Mēmelei ar visu iedzīvi pārvākušies dzīvot uz tagadējā Bauskas novada Brunavas pagastu. Tur nedaudz iesaistījusies arī sabiedriskajā dzīvē – balss bijusi laba, tāpēc Bauskā vajadzējis uzstāties ar izteiksmīgiem dzejoļu lasījumiem. Atpakaļ gan ne vienmēr bija transports, un divas reizes iznācis iet kājām. «Vienpadsmitos vakarā izgāju no Bauskas un četros no rīta biju mājās,» atceras baušķeniece. Pati atzīst – lai arī balss vienmēr bijusi laba, tomēr kultūras dzīvē pēc tam vairs nav iesaistījusies.
1968. gadā apprecējās ar lietuvieti Vitautu Vaičekonu. Pārvācās uz kaimiņvalsts Biržiem, kur 1970. gadā piedzima meita Daiga, tomēr 1973. gadā pārcēlās atpakaļ uz Latviju. Vīrs gan mūspusē neizturēja, un tā Ausma palika kopā ar meitu. Sāka strādāt Bauskas starpkolhozu fabrikas ražotnē, kur pavadīja visas savas darba gaitas līdz pat pensijai.
Meita Daiga 1990. gadā apprecējās ar Raimondu Bumbieri, un jubilārei ir trīs mazbērni – Justīne, Artūrs un Karīna.
Nomale pilsētas centrā
Kopš A. Vaičekone ieradusies Bauskā, viņa dzīvo mājā Kalēju ielā. Kā pati atzīst, diemžēl pašlaik atrodas pilnīgā pilsētas nomalē, lai arī vieta ir teju centrs. Blakus ir slēgts veikals, nodegusi māja un tukša bijušā kinoteātra ēka. «Blakus diendienā dzer. Augšā siltajā laikā asfaltētajā laukumā sabrauc jaunieši ar mašīnām un kaucot «svilina» riepas. Reizēm tas notiek visu nakti. Pie slēgtā veikala sanāk veči un dzer. Kādreiz «bomži» dzīvoja daļēji nodegušajā mājā blakus, bet tagad tā sabrukusi tiktāl, ka pat viņi pametuši,» par savu «vecpilsētas romantiku» stāsta baušķeniece.
A. Vaičekonei vecumdienās īpaši patīkot lasīt. Te gan arī savs kuriozs – lai arī bibliotēka atrodas tepat blakus – gandrīz vai roku pastiept, iznāk iet līkumu līdz Kalna un Plūdoņa ielas krustojumam, jo pārejas pretim mājai nav. Tomēr kundze ir centīga bibliotēkas apmeklētāja. Vēl viens ziņu avots ir «Bauskas Dzīve», kuru viņa centīgi lasa. Tagad Ausma gatavojas siltajā laikā atkal iekopt dārziņu pie mājas un, ja veselība ļaus, palīdzēs arī radiniekiem.
