Kā vērtējat un prognozējat situāciju Latvijas lauksaimniecībā pēc piena kvotu atcelšanas?
Pārejas posms
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:
Zemnieki īsti vēl nevar novērtēt, kā viņus ietekmēs piena kvotas atcelšana Eiropā. Taču vismaz kļuvis zināms, ka to pēdējā gadā neesam pārpildījuši, tātad esam laimīgi, ka nevienam nebūs jāmaksā sods.
Domāju, tagad katrs ražos pienu, cik grib, un būs svarīgi, cik pārstrādes uzņēmumi spēs to pieņemt, pārvērst produktos un pārdot. Ja uzņēmumi nemeklēs papildu noieta tirgu un tikai raudās, ka neko nevar pārdot, tad arī piena iepirkuma cena nebūs laba. Taču tagad arī Lietuvas un Polijas pārstrādātāji var atbraukt pēc Latvijas piena. Skaidrs, ka mūsējie gribēs maksāt iespējami mazāk, bet būtu labi, ja vietējie zemnieku kooperatīvi varētu iepirkuma cenu noturēt labā līmenī. Manā skatījumā efektivitāte jāceļ gan piena ražotājiem, gan jo īpaši pārstrādātājiem, jo tagad var veidoties īsta konkurence starp tiem, kuri pienu iepērk.
Patlaban sācies pārejas posms, un neskaidrības būs, kamēr viss sakārtosies. Taču tas ar laiku notiks, un iemācīsimies strādāt citādi. Pieļauju, ka nākotnē varētu rasties jaunas piensaimniecības, jo labs ganāmpulks ir vērtība un tajā var ieguldīt naudu, ja vien tas būs biznesa vērts.
Vēl tikai pats sākums
ANDIS MASKALIS, SIA «CERAUKSTE AGRO» VALDES LOCEKLIS:
Jaunā kārtība spēkā vēl tikai dažas dienas, tādēļ tās efektivitāti vēl nevaru novērtēt. Kā īsti būs, rādīs laiks, tomēr dzirdēti dažādi pieļāvumi.
Esmu dzirdējis, ka dažviet biogāzes ražotāji gatavojas palielināt ganāmpulku, jo tad viņi varēs kāpināt arī biogāzes apjomus. Par izmaiņām piena iepirkuma cenās arī dzirdētas visādas runas. Tikos ar kolēģiem no Polijas, tur par litru piena maksā 34 centus, turpretī man ar visām piemaksām sanāk tikai 23 centi. Vai poļi meklēs pienu pie mums, grūti spriest. Par iespējamām problēmām ar piena realizāciju arī vēl neko skaidri nevar zināt. Esmu sapratis, ka uz Krievijas tirgu daudz nevar cerēt, jo garantijas sadarbībā ar šo valsti ir minimālas. Ja aizies mūsu piena eksports uz Ķīnu, tad skats nākotnē būtu daudz cerīgāks.
Mums fermā ir 70 govis, pozitīvi vērtēju to, ka nebūs vairs tik ļoti jāiespringst, rēķinot, vai tik nepārsniedzam atļautās izslaukuma normas. Jaunievedums atvieglos dzīvi. Vai palielināšu ganāmpulku, pašlaik vēl nevaru pateikt. Kvotas atceltas tikai pirms nedēļas, man šķiet, piena ražotāji vēl nogaida, skatās, kā viss notiks.
Cenu paaugstina
Aiga Saldābola, Vecumnieku novada lauku konsultante:
Vecumnieku novada piena ražotāju vidū kvotas atcelšana pagaidām nekādu īpašu satraukumu nav radījusi, jo cenas nav kritušās. Dažs pārstrādātājs pat iepirkuma cenu par kādu centu paaugstinājis, šonedēļ stāstīja saimnieki Bārbelē. Ir bažas, vai pienu vairs gribēs savākt no mazajiem ražotājiem, jo daļa pārstrādes uzņēmumu uzsver – tas esot ļoti dārgi. Taču zinu – ir saimnieki, kas izpilda savas saistības piena nodošanā ar kooperatīvu un daļu izslauktā nodod citam uzpircējam, kas piedāvā lielāku cenu.
Vērtējot Eiropas mērogā, piena pārstrādei nepietiek. Ir cerības, ka Lietuvas un Polijas rūpnīcām vajadzēs izejvielu, un to varēs ņemt arī no Latvijas. Mūsu pienam ir augsta kvalitāte, un ceru, ka pēc kvotu atcelšanas sāks maksāt vairāk par bioloģisko pienu, ko tagad zemnieki lielākoties spiesti nodot par zemāku cenu, nekā to varētu Dānijā, Vācijā, Anglijā u. c.
Piena produktu eksporta potenciāls arī bez Krievijas ir augsts – popularitāte aug Ķīnā, Tuvajos Austrumos, un mēs varam piedāvāt kvalitatīvu produkciju. Nedomāju, ka būs liels cenas kritums piena iepirkumam, drīzāk, pārstrādātājiem jādomā, kā savus produktus labāk pārdot. Gotiņu Latvijā kļūst mazāk, arī mūsu novadā samazinās tieši piena lopkopība. Jaunie zemnieki uz piena lopkopību nav naski, jo tas ir grūts bizness un prasa daudz darba.
