Kopš marta Rundāles novada Svitenē SIA «Būvfirma Vītols», kas reģistrēta Jelgavas novadā, rekonstruē ūdenssaimniecības infrastruktūru.
Svitene ir pēdējais ciems Rundāles novadā, kur paredzēts ūdenssaimniecības remonts. Pērn uzlabojumus jau piedzīvojuši Viesturu, Saulaines un Pilsrundāles ciema iedzīvotāji.
Labojumi projektā
Būvsapulcē pirms Lieldienām tikās SIA «Būvfirma Vītols» pārstāvji Kārlis Vītols un Indulis Kūriņš, būvuzraugs Gvido Gudelis, Svitenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa, Rundāles novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš, komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks un būvinženieris Aldis Iesalnieks. Viņi pārrunāja paveikto un apsprieda nepieciešamās izmaiņas projektā.
Būvnieks K. Vītols stāsta, ka darbi rit pēc plāna, bet procesā atklāts, ka nepieciešami nelieli labojumi projektā. Caurdūrumu zem valsts ceļa būs jāveido par 37 centimetriem augstāk, nekā bija paredzēts, dolomīta slāņa dēļ, kam nevar izurbties cauri. Visas trases augstums nedaudz pacelsies, bet tas neradīs problēmas atbilstīgi nosacījumiem pievienoties tuvākajai akai 150 metru attālumā, skaidro būvnieks. «Dolomīts ir slāņains. Astoņu līdz desmit centimetru biezumā citviet tas ir mīkstāks, citviet cietāks. Tā mēs kaļamies, skrāpējam un laužam tehniku,» piebilst K. Vītols.
Nedarbojas gadiem
Līdz šim Svitenē 265 metru garumā izbūvēti kanalizācijas spiedvadi no attīrīšanām līdz sūkņu stacijai. No sūkņu stacijas līdz robežai ar valsts ceļu uzstādīti jauni pašteces kanalizācijas tīkli 138 metru garumā. Privātmāju teritorijā ar beztranšejas metodi ievilkti ūdensvadi 695 metru garumā, kā arī izveidots jauns artēziskais dziļurbums 200 metru dziļumā. Divi urbumi ir slēgti tamponējot.
K. Vītols atklāj, ka pēc dziļurbuma izveides konstatēts – nepieciešams sūknis ar mazāku celtspēju, nekā projektā plānots, citādi pastāv risks, ka uz augšu nāks arī smiltis, kas
pieduļķos ūdeni. Tas joprojām spēs nodrošināt plānoto caurteci divus litrus sekundē jeb 7,2 kubikmetrus stundā. Par sūkņa maiņas nepieciešamību pārliecināties solīja būvuzraugs G. Gudelis.
Līdz šim ciemā bija trīs dziļurbumi, bet divi no tiem jau vairākus gadus nedarbojās, liecina pašvaldības projektu speciālistes Lauras Ārentes sagatavotā informācija. Savukārt centralizētās ūdensapgādes sistēmai izmantojamais dziļurbums strādā 47 gadus. Vidēji urbuma darbības ilgums ir 50 gadi. Ņemot vērā minēto dziļurbumu tehnisko stāvokli, tos bija nepieciešams slēgt. Tādējādi gruntsūdeņi būs pasargāti no piesārņojuma, neatstājot negatīvas sekas uz iegūstamajiem pazemes ūdeņiem, ko patērētāji izmanto kā dzeramo ūdeni.
Rokas pa dārzu
Svitenes ciemā ar centralizēto ūdensapgādi ir nodrošināti gandrīz 73 procenti iedzīvotāju. Dārza ielā, mājās «Dzelmes», dzīvo Sarmīte Lebede, un viņa atzinīgi vērtē ūdenssaimniecības rekonstrukciju. Viņa stāsta, ka mājā dzīvo jau 30 gadus un ūdenssaimniecības tīkli ne reizi nav ne remontēti, ne mainīti, vienīgi plīsušās vietas, kas pēdējā laikā nebija retums, pēc avārijas salabotas.
Ūdensapgādes sistēmai 2011. gadā nomainīja kritiskākos posmus, taču joprojām vietām tie ir nolietojušies. Tīklu avāriju sekas ir lieli ūdens zudumi. Paredzēts, ka pēc ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas 1701 metra garumā zuduma apjoms samazināsies par piektdaļu, skaidro L. Ārente. Līdz ar to tiks nodrošināts racionāls dabas resursu patēriņš, ļaujot samazināt ūdens ieguvi.
Ūdens bijis nekvalitatīvs – brūns un nedzerams, tāpēc S. Lebede savā pagalmā ar prieku sagaida strādniekus. Sviteniece atklāj, ka būvnieki darbojas solīdi – slēgtā jeb beztranšejas metode ļauj jaunos tīklus ievadīt zemē, neuzrokot visu dārzu. S. Lebede priecīga, jo neskartas palikušas zemeņu dobes.
SIA «Būvfirma Vītols» pārstāvis K. Vītols atklāj, ka pašlaik darbi privātmāju teritorijā ir pārtraukti, līdz kļūs sausāk: «Dažās mājās ūdensvadi neatrodas ne tuvu projektā norādītajai vietai. Lai tos pieslēgtu sistēmai, nācās rakties pa dārzu četrus līdz astoņus metrus paredzēto divu vietā. Iedzīvotāji bija neapmierināti, tāpēc vienojāmies, ka rakt turpināsim labākos laikapstākļos, piemēram, maijā, lai nesabojātu visu teritoriju.»
Neattīrīti nonāk vidē
Centralizētos kanalizācijas pakalpojumus ciemā saņem gandrīz 63 procenti iedzīvotāju, informē L. Ārente. Kanalizācijas sūkņu stacijas ir nolietojušās, to tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, nespējot nodrošināt kvalitatīvu notekūdeņu plūsmu, tāpēc trīs kanalizācijas sūkņu stacijas piedzīvos rekonstrukciju. Kanalizācijas tīkli dažos posmos ir nolietojušies. Tas rada risku neattīrītiem notekūdeņiem nonākt vidē, skaidro projektu speciāliste. Projektā rekonstruēs arī spiedvadus un kanalizācijas tīklus.
Lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību, izbūvēs trīs jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, kā arī veidos jaunus kanalizācijas tīklus. Ezera ielas iedzīvotāja Zina Čerļenoka stāsta, ka pašlaik gaidot, kad pagalmā ievilks kanalizācijas tīklus. Teritorijā ar mietiņiem jau atzīmētas rakšanas vietas, caur kurām zemē ievadīt caurules. «Ķirsi, ābelīti saglabās, vajadzēs izrakt pujenes un divus zaļos krūmus pie mājas, bet man nav žēl. Iestādīs vietā. Galvenais, ka pēc tam būs labs ūdens un pieeja kopējai kanalizācijas sistēmai,» skaidro sviteniece.
UZZIŅAI
Kopējās būvniecības izmaksas ir 379 575 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Saskaņā ar līgumu paredzēts būvdarbus pabeigt līdz šī gada 14. augustam.
Projekta aktivitātes Svitenē:
esošo urbumu slēgšana, jauna urbuma izbūve;
ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija 1701 metra garumā;
notekūdeņu plūsmas nodrošināšana, kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija;
trīs jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve;
jaunu spiedvadu izbūve 233 metru garumā;
spiedvadu rekonstrukcija 320 metru garumā;
jaunu kanalizācijas tīklu izbūve 273 metru garumā;
kanalizācijas tīklu rekonstrukcija 677 metru garumā.
