«Latvijas Dzelzceļa» montieris Mārtiņš Šteinalts no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta pagājušajā nedēļā ļoti gaidījis pavasari:
– Līdzīgi kā daudzi, nevaru sagaidīt īstu pavasari – siltu un saulainu. Lietainās, vējainās dienas un vēsās naktis jau apnikušas. Šogad esmu sācis audzēt trušus, ir divas saimes, labprāt dotu garaušiem vairāk zāles, bet tā vēl nespēj pietiekami izaugt. Esmu iecerējis izvērst truškopību līdz saimēm piecām, septiņām. Brīvajos vakaros taisīju būrus. Iespējams, nākotnē tas varētu kļūt par nelielo biznesu.
Esmu tūrisma orientēšanās kluba «Eko O» vadītājs. Strādājam komandā un apgūstam šo sporta veidu, vadu arī individuālos treniņus. Piektdien Stelpes pusē jaunietei mācīju orientēšanās pamatus. Galvenais šajā sporta veidā ir sajust saikni starp reālo dabu un kartē attēloto. Svarīga arī fiziskā forma. Pagājušajā ceturtdienā pirmo reizi šajā sezonā piedalījos individuālajās sacensībās Jelgavā. Kādu laiku nebiju startējis mačos, tādēļ ar iegūto sesto vietu esmu apmierināts. Orientēšanās man ir dzīvesveids.
Mans vaļasprieks nu jau 17 gadus ir dejošana. Mēģinājumi Bārbelē notiek divas reizes nedēļā. Piektdien strādājām cītīgi, jo svētdien savu māku demonstrējām skatē. «Līgo danči» ir grūta deja, pēc tās nākas krietnu brīdi atvilkt elpu. Man šķiet, nodejojām labi, bet žūrijai būs savs vērtējums. Taču galvenais, ka pašiem patika. Dejošana ir sevis uzturēšana labā fiziskā formā un vienlaikus iziešana sabiedrībā. Man patīk sadancošanās koncertos, jauka laika pavadīšana lieliskā kolektīvā.
Pagājušajā nedēļā aizstāju kolēģi un strādāju par dzelzceļa pārbrauktuves dežurantu Vecumniekos. Darbs ir maiņās pa 12 stundām. No malas varbūt šķiet, ka tas ir viegli – iekārtas funkcionē automātiski, atliek tikai skatīties, kā pa sliedēm aiztraucas vilcieni. Taču tā ir liela atbildība, vienmēr jābūt modram. Kad sliedes šķērso mašīnas, jāskatās, vai kaut kas nenokrīt no kravas. Regulāri jākontrolē, vai visas iekārtas strādā, vai viss ir kārtībā. Pēc 12 stundu maiņas esmu pamatīgi noguris.
